Nevar salasīt?

Ir takš slimi cilvēki pasaulē. Nupat vienu tādu Cibā palasīju. Tur pat nav jēgas komentēt...

Tādas brīvdienas, ka tagad vienīgā doma - miegs...
Andrēnkalns mani nodzina. Zābaki bija pa lielu. Bet patīk! :)

Ciest nevaru strīdus, bet nav ne jausmas, kā no tiem izvairīties. Ja kas, es esmu kašķīga jau apmēram 2 nedēļas un iemesls ir galīgi cits.

Nesaprotu

Pirmdiena. Skolas lietas, bet ne tā baigi nopietni. Koris nenotiek, eju ar Elīnu uz filmu. Avatars, 3D. Pēc tam McDonalds :)
Otrdiena. Kā jau ierasts, visa diena paiet gatavojoties svētdienas skolai. Vakarā sv.sk un sapulce, kas, protams, beidzas vēlu.
Trešdiena. Jau pirms astoņiem skola. Tad klavieres un atkal skola. Pēc tam caur Olimpiju (kur var kaut ko aši iekost) uz dievkalpojumu. Pēc tā sarunāts ar Elīnu iet slidot - galu galā pēdējā nedēļa, kad izlietot Lidiņa taloniņus. Nogurums un cerība, ka viņa arī ne pārāk gribēs. Par atvieglojumu pirmais viņas jautājums: "Nu, neesi nogurusi?" Intonācija un sejas izteiksme tāda, no kā skaidrs, ka viņa ir. Fuuu. Sarunājam, ka citreiz. Nemaz nesagaidīju dievkalpojuma beigas. Pēc sprediķa uzreiz mājās un gulēt.
Ceturtdiena. Modinātājs uzlikts stundu agrāk kā parasti. Skolā esmu 50 min pirms stundu sākuma. Vakarā gribas uz mācekļu skolu, bet ir nojausma, ka nepaspēšu. Stundas beidzās jau pusdivos (nevis trijos kā pēc saraksta). Narvesena pusdienas, kuras, protams, apēdu skolā paralēli darot citas lietas, lai baigi neaizkavētos. Nopriecājos, ka nenotiek pēdējās stundas - vairāk laika savest kārtībā papīrus un cerība vakarā tomēr tikt. Paspēju daudz ko izdarīt līdz konsultāciju laikam, bet tomēr sanāca nosēdēt skolā tik ilgi, ka pēc tam nebija jēgas braukt uz baznīcu. Vienkārši tā apziņa, ka darbu saraksts patīkami ātri rūk, neļauj atrauties. Tad, kad radās iespaids, ka mani varētu skolā ieslēgt (nezinu, vai tā mēdz notikt, bet pārbaudīt arī kaut kā negribas), devos piekārtot istabu. Vakarā sarunāts, ka Austra paliek pie manis. Gulēt, protams, aizgājām vēlu.
Piektdiena. Klavieres, mājas, doma iet gulēt. Bet nē. Kamēr tematiskie plāni nav pabeigti, vienkārši nevaru likties mierā. Pusaizmigusi izcīnīju uzvaru arī pār pēdējo palikušo tematisko. ~2h miegs ar pilnīgi stulbu sapni (par ziemas olimpiskajām spēlēm Zolitūdē un nokavētu satikšanos, lai brauktu slēpot), mēģis jauniešu vakaram, jauniešu vakars, mājas. Atkal diezgan vēlu. Bija doma braukt uzreiz pēc JW, bet sadraudzības galdam bija sarūpēti tik garšīgi našķīši, ka vienkārši nevarēju beigt ēst :D
Sestdiena. 7:45 satikšanās pie baznīcas, lai brauktu uz Žagarkalnu. Sapnis nepiepildījās - biju laikā. Līdz 14:00 slēpojām. Tā patika! Es biju arī instruktors. Tas ir forši. Laikam man tā skološana ir bez maz vai vājība. Ap pieciem Rīga. Pāris stundas McDonaldā. Meiteņu sarunas...
Šodiena. Dievkalpojums, Ziemassvētku uzveduma ieraksta skatīšanās, mēģinājums "Cerības" festivāla ievaddievkalpojumam (vai kaut kā tā), tad arī pats dievkalpojums. 3 STUNDAS! Pasākums būs pamatīgs. Tiešām daudz kas paredzēts, ieguldīts, izdarīts. Tātad beidzās 20:00. Pēc tam - beidzot slidot. Pēdējā diena tak. Man bija taloniņi divarpus cilvēkiem. Tie divicilvēki bijām es un Elīna, puscilvēks - Elmāriņš. Nu nē, sadabūjām vēl 3,5 cilvēkiem un tad jau varējām iet seši bez maksas. Aizgājām arī. Pēc slēpēm slidas liekas kaut kas galīgi nestabīls. Bet forši tāpat. Parisināju pie viena arī sasāpējušos tēmu. Ceru, ka neviens nebūs dusmīgs... Ar priekšpēdējo autobusu mājās.
Šī bija jauka nedēļa. Gandarījums par izdarīo. Ceru, ka rīt tikšu galā ar kontroldarbiem, un tad viss būs nokārtots! Neticami! Pat tādi sīkumi, kurus man neviens neatgādinātu, ja es neizdarītu. Trešo gadu strādāju skolā un nekad neviens nav man prasījis tematisko plānu, kaut arī zinu, ka viņi IR jāraksta. Līdzīgi ir ar žurnālā nesarakstītajām stundām. Bet es darīšu visu kārtīgi. Ne kā cilvēkiem, bet kā Tam Kungam :)
Rīt beidzot izguļos. Šīs nedēļas fiziskās aktivitātes (gan ziemas sports, gan arī ikdienišķie sportiskie štruntiņi) liek sevi manīt. Patīkams nogurums... Arlabunakti!

Un ko es darīšu tad, kad visas skolas lietas būs kārtībā? Darbs ir viena laba lieta...

No pusastoņiem līdz astoņiem pa skolu. Azarts
Ā, un starp citu, neesmu ļauna.

Šodien es biju "ļaunā" skolotāja. Viena meitene izspērās no klases un aizcirta durvis. Žēl, protams. Tas viss teātris tikai tāpēc, ka nepareizi atbildēja uz teorijas jautājumu.

Jauniešu vakars pagājis un man ir prieks. Neticami, bet viss bija izdarīts laicīgi. Jau 5 min. pirms septiņiem bija tā, ka varētu sākt. To nu es varu apgalvot ar 100% pārliecību, ka ar savu skriešanu to nevar panākt. Prieks par jw.
Drusku skumja par ko citu... Bet nekas.

Kā akmens no sirds novēlās. Es te vienu dienu nolēmu pirms braukšanas uz centru no bankomāta samaksāt LMT rēķinu. Tā baigi līdzi nedomāju - galu galā vakars un vēl uz to autiņu bija jāpaspēj... Tikai pēc tam, jau braucot, uznāca lielā baža, vai es neesmu norādījusi nepareizu informāciju. Kāpēc tā? Jo bankomātā rādīja vienu, uz kvītiņas bija kas cits. Stulba sajūta. Jo īpaši tāpēc, ka rēķins nebija no mazajiem... Bet viss kārtībā.

Reizēm liekas, ka viss notiek vienlaicīgi. Piemēram šodien - it kā mierīga diena, bet laiks tā aizskrēja, ka nepamanīju. LEAF nokavēju, jo vienkārši nebija iespējams visu paspēt. Kur tie darbiņi rodas??? Labi, citreiz ir skaidrs, ka darāmais ir kaudze un ka nāksies no kaut kā atteikties. Tagad galīgi nav tāda sajūta. Bet vienalga. Kā lai visu paspēj?
KD 1., 2. un 3. kurss;
Tematiskais plāns 2. un 3. kurss;
e-žurnāls 2. un 3. kurss.
Nez, cik laiku tas prasīs? Ar 1. kursu tiku galā vienā dienā, tikai nācās atteikties no LEAF un mācekļu skolas. Tas tā neforši. Ja man kāds uzliktu mājas arestu... :)

Un vispār - dienā, kad nofrizējos, daudzi saka, ka man ir tik gari mati!
Viss, lienu savā midziņā. Esmu diezgan pūcīga.

Skola, skola, skola... Man reizēm liekas, ka gandrīz viss, ko es daru saistās ar kaut kādu skolu. Šodien - sv.sk. Un man patīk tas, ko es daru.

Smaids sejā, atceroties vakardienas braucienu. Gan turp, gan atpakaļ :)
Šodien esmu neticami mundra, kaut arī gulētas 3h. Un nebija arī grūti piecelties. Vispār viss ir forši (ar uzsvaru uz "vispār").

Austrija forša. Bija daudz piedzīvojumu. Par slēpošanu - pietrūka izaicinājuma, tāpēc mans līmenis neko lāgā nav mainījies. Nebija neviena, kas mani motivētu vairāk pacensties ;) Bet tāpat izslēpojos. Neesmu no tiem, kas ģībst par katru iespēju paslēpot, bet, ja apkārt ir tādi skati...

Osīts par to nav informēts, bet man līdzi brauks arī viņa džemperītis. Pelēks. Sarāvies :) Es vispār tāda pelēka.

Viss kārtībā. Nav ko kaitināties par tādām lietām. Parīt...

Šogad ziema ir vienkārši pasakaina! Sniegs, sarma, saule u.c. zvaigznes...
Aizvakardienas-vakardienas slēpošanas brauciens vienkārši neiedomājami patika. Kam man tie kalni? :) Par to svešo valsti - speciāli kādam... Vispār jau ļoti gribu braukt. Kalnu dēļ. Alpinistu meitiņai pieklājas kalnus mīlēt.

Izcepu lācīti mikrovilnī. Vienkārši lielisks.

Pāris stundas saulītē uz kalna. Super!

2009. gadā istabā bija 3 kalendāri. Visi 3 patika. Šim gadam man nav neviena. Bet vajag. Nu tad ko dara praktiskais latvietis? Paņem savu mīļo Šveices kalendāru no iepriekšējā gada, atrod mēnesi, kas sākas trešdienā, un lieto. Man tagad maijs. Smuks, vasarīgs skats. Nekāda vaina.