Nevar salasīt? - May 28th, 2011

Es mēģinu neredzēt to, kas nav būtisks, bet tomēr bojā garastāvokli. Pārsvarā sanāk. Tā ka, ja nozūdu, ziniet - varbūt es tikai nodrošinos. Egoistiski? Nez. Šajā gadījumā domāju, ka nē. Tā jau tikai tāda pašsaprotama pašcieņas izpausme. Rūpējos par mieru pasaulē ;)

Tā ka sāku justies slikti, aizgāju gulēt, bet laikam nevajadzēja. Nosapņoju tik stulbu sapni, ka nevaru tikt vaļā no nepatīkamās sajūtas. Es sākumā publiski salecos ar kaut kādu diriģentu, ko es nemaz nezinu. Pēc tam gāju pastaigāties, lai nomierinātos, un satiku vienu pazīstamu cilvēku, kurš dzīvē pret mani izturas jauki. Bet viņam rokas bija pilnas ar iepirkumiem, kas sastāvēja tikai no alkohola. Un viņš bija ļoti nelaipns. Bet kas ir smieklīgākā daļa manā murgā - pēc tam es gāju atpakaļ, lai sameklētu vienu cilvēku mēģinājumā. Tur mani no vietas izlika viena kolēģe (kura vienmēr runā tikai krieviski). Tad, kad es viņu sveicināju, viņa atbildēja, ka mēs jau esot sasveicinājušās.
Labāk, laikam, jākrāmē mantas otdienai.