Nedēļa
Feb. 22nd, 2010 | 12:24 am
Pirmdiena. Skolas lietas, bet ne tā baigi nopietni. Koris nenotiek, eju ar Elīnu uz filmu. Avatars, 3D. Pēc tam McDonalds :)
Otrdiena. Kā jau ierasts, visa diena paiet gatavojoties svētdienas skolai. Vakarā sv.sk un sapulce, kas, protams, beidzas vēlu.
Trešdiena. Jau pirms astoņiem skola. Tad klavieres un atkal skola. Pēc tam caur Olimpiju (kur var kaut ko aši iekost) uz dievkalpojumu. Pēc tā sarunāts ar Elīnu iet slidot - galu galā pēdējā nedēļa, kad izlietot Lidiņa taloniņus. Nogurums un cerība, ka viņa arī ne pārāk gribēs. Par atvieglojumu pirmais viņas jautājums: "Nu, neesi nogurusi?" Intonācija un sejas izteiksme tāda, no kā skaidrs, ka viņa ir. Fuuu. Sarunājam, ka citreiz. Nemaz nesagaidīju dievkalpojuma beigas. Pēc sprediķa uzreiz mājās un gulēt.
Ceturtdiena. Modinātājs uzlikts stundu agrāk kā parasti. Skolā esmu 50 min pirms stundu sākuma. Vakarā gribas uz mācekļu skolu, bet ir nojausma, ka nepaspēšu. Stundas beidzās jau pusdivos (nevis trijos kā pēc saraksta). Narvesena pusdienas, kuras, protams, apēdu skolā paralēli darot citas lietas, lai baigi neaizkavētos. Nopriecājos, ka nenotiek pēdējās stundas - vairāk laika savest kārtībā papīrus un cerība vakarā tomēr tikt. Paspēju daudz ko izdarīt līdz konsultāciju laikam, bet tomēr sanāca nosēdēt skolā tik ilgi, ka pēc tam nebija jēgas braukt uz baznīcu. Vienkārši tā apziņa, ka darbu saraksts patīkami ātri rūk, neļauj atrauties. Tad, kad radās iespaids, ka mani varētu skolā ieslēgt (nezinu, vai tā mēdz notikt, bet pārbaudīt arī kaut kā negribas), devos piekārtot istabu. Vakarā sarunāts, ka Austra paliek pie manis. Gulēt, protams, aizgājām vēlu.
Piektdiena. Klavieres, mājas, doma iet gulēt. Bet nē. Kamēr tematiskie plāni nav pabeigti, vienkārši nevaru likties mierā. Pusaizmigusi izcīnīju uzvaru arī pār pēdējo palikušo tematisko. ~2h miegs ar pilnīgi stulbu sapni (par ziemas olimpiskajām spēlēm Zolitūdē un nokavētu satikšanos, lai brauktu slēpot), mēģis jauniešu vakaram, jauniešu vakars, mājas. Atkal diezgan vēlu. Bija doma braukt uzreiz pēc JW, bet sadraudzības galdam bija sarūpēti tik garšīgi našķīši, ka vienkārši nevarēju beigt ēst :D
Sestdiena. 7:45 satikšanās pie baznīcas, lai brauktu uz Žagarkalnu. Sapnis nepiepildījās - biju laikā. Līdz 14:00 slēpojām. Tā patika! Es biju arī instruktors. Tas ir forši. Laikam man tā skološana ir bez maz vai vājība. Ap pieciem Rīga. Pāris stundas McDonaldā. Meiteņu sarunas...
Šodiena. Dievkalpojums, Ziemassvētku uzveduma ieraksta skatīšanās, mēģinājums "Cerības" festivāla ievaddievkalpojumam (vai kaut kā tā), tad arī pats dievkalpojums. 3 STUNDAS! Pasākums būs pamatīgs. Tiešām daudz kas paredzēts, ieguldīts, izdarīts. Tātad beidzās 20:00. Pēc tam - beidzot slidot. Pēdējā diena tak. Man bija taloniņi divarpus cilvēkiem. Tie divicilvēki bijām es un Elīna, puscilvēks - Elmāriņš. Nu nē, sadabūjām vēl 3,5 cilvēkiem un tad jau varējām iet seši bez maksas. Aizgājām arī. Pēc slēpēm slidas liekas kaut kas galīgi nestabīls. Bet forši tāpat. Parisināju pie viena arī sasāpējušos tēmu. Ceru, ka neviens nebūs dusmīgs... Ar priekšpēdējo autobusu mājās.
Šī bija jauka nedēļa. Gandarījums par izdarīo. Ceru, ka rīt tikšu galā ar kontroldarbiem, un tad viss būs nokārtots! Neticami! Pat tādi sīkumi, kurus man neviens neatgādinātu, ja es neizdarītu. Trešo gadu strādāju skolā un nekad neviens nav man prasījis tematisko plānu, kaut arī zinu, ka viņi IR jāraksta. Līdzīgi ir ar žurnālā nesarakstītajām stundām. Bet es darīšu visu kārtīgi. Ne kā cilvēkiem, bet kā Tam Kungam :)
Rīt beidzot izguļos. Šīs nedēļas fiziskās aktivitātes (gan ziemas sports, gan arī ikdienišķie sportiskie štruntiņi) liek sevi manīt. Patīkams nogurums... Arlabunakti!
Otrdiena. Kā jau ierasts, visa diena paiet gatavojoties svētdienas skolai. Vakarā sv.sk un sapulce, kas, protams, beidzas vēlu.
Trešdiena. Jau pirms astoņiem skola. Tad klavieres un atkal skola. Pēc tam caur Olimpiju (kur var kaut ko aši iekost) uz dievkalpojumu. Pēc tā sarunāts ar Elīnu iet slidot - galu galā pēdējā nedēļa, kad izlietot Lidiņa taloniņus. Nogurums un cerība, ka viņa arī ne pārāk gribēs. Par atvieglojumu pirmais viņas jautājums: "Nu, neesi nogurusi?" Intonācija un sejas izteiksme tāda, no kā skaidrs, ka viņa ir. Fuuu. Sarunājam, ka citreiz. Nemaz nesagaidīju dievkalpojuma beigas. Pēc sprediķa uzreiz mājās un gulēt.
Ceturtdiena. Modinātājs uzlikts stundu agrāk kā parasti. Skolā esmu 50 min pirms stundu sākuma. Vakarā gribas uz mācekļu skolu, bet ir nojausma, ka nepaspēšu. Stundas beidzās jau pusdivos (nevis trijos kā pēc saraksta). Narvesena pusdienas, kuras, protams, apēdu skolā paralēli darot citas lietas, lai baigi neaizkavētos. Nopriecājos, ka nenotiek pēdējās stundas - vairāk laika savest kārtībā papīrus un cerība vakarā tomēr tikt. Paspēju daudz ko izdarīt līdz konsultāciju laikam, bet tomēr sanāca nosēdēt skolā tik ilgi, ka pēc tam nebija jēgas braukt uz baznīcu. Vienkārši tā apziņa, ka darbu saraksts patīkami ātri rūk, neļauj atrauties. Tad, kad radās iespaids, ka mani varētu skolā ieslēgt (nezinu, vai tā mēdz notikt, bet pārbaudīt arī kaut kā negribas), devos piekārtot istabu. Vakarā sarunāts, ka Austra paliek pie manis. Gulēt, protams, aizgājām vēlu.
Piektdiena. Klavieres, mājas, doma iet gulēt. Bet nē. Kamēr tematiskie plāni nav pabeigti, vienkārši nevaru likties mierā. Pusaizmigusi izcīnīju uzvaru arī pār pēdējo palikušo tematisko. ~2h miegs ar pilnīgi stulbu sapni (par ziemas olimpiskajām spēlēm Zolitūdē un nokavētu satikšanos, lai brauktu slēpot), mēģis jauniešu vakaram, jauniešu vakars, mājas. Atkal diezgan vēlu. Bija doma braukt uzreiz pēc JW, bet sadraudzības galdam bija sarūpēti tik garšīgi našķīši, ka vienkārši nevarēju beigt ēst :D
Sestdiena. 7:45 satikšanās pie baznīcas, lai brauktu uz Žagarkalnu. Sapnis nepiepildījās - biju laikā. Līdz 14:00 slēpojām. Tā patika! Es biju arī instruktors. Tas ir forši. Laikam man tā skološana ir bez maz vai vājība. Ap pieciem Rīga. Pāris stundas McDonaldā. Meiteņu sarunas...
Šodiena. Dievkalpojums, Ziemassvētku uzveduma ieraksta skatīšanās, mēģinājums "Cerības" festivāla ievaddievkalpojumam (vai kaut kā tā), tad arī pats dievkalpojums. 3 STUNDAS! Pasākums būs pamatīgs. Tiešām daudz kas paredzēts, ieguldīts, izdarīts. Tātad beidzās 20:00. Pēc tam - beidzot slidot. Pēdējā diena tak. Man bija taloniņi divarpus cilvēkiem. Tie divicilvēki bijām es un Elīna, puscilvēks - Elmāriņš. Nu nē, sadabūjām vēl 3,5 cilvēkiem un tad jau varējām iet seši bez maksas. Aizgājām arī. Pēc slēpēm slidas liekas kaut kas galīgi nestabīls. Bet forši tāpat. Parisināju pie viena arī sasāpējušos tēmu. Ceru, ka neviens nebūs dusmīgs... Ar priekšpēdējo autobusu mājās.
Šī bija jauka nedēļa. Gandarījums par izdarīo. Ceru, ka rīt tikšu galā ar kontroldarbiem, un tad viss būs nokārtots! Neticami! Pat tādi sīkumi, kurus man neviens neatgādinātu, ja es neizdarītu. Trešo gadu strādāju skolā un nekad neviens nav man prasījis tematisko plānu, kaut arī zinu, ka viņi IR jāraksta. Līdzīgi ir ar žurnālā nesarakstītajām stundām. Bet es darīšu visu kārtīgi. Ne kā cilvēkiem, bet kā Tam Kungam :)
Rīt beidzot izguļos. Šīs nedēļas fiziskās aktivitātes (gan ziemas sports, gan arī ikdienišķie sportiskie štruntiņi) liek sevi manīt. Patīkams nogurums... Arlabunakti!