Aizkustināta
Nov. 18th, 2009 | 12:35 pm
Vakar pamodos ar augstu temperatūru. Problēma - ko darīt ar svētdienas skolu? Slaidus taisu otrdienā, tā ka tie nebija gatavi, tad vēl jāvada sākumiņš un arī nodarbība. Madariņa laipni piedāvājās novadīt sākumu. Domāju, ko darīt ar pārējo. Zvana sk.Ivetiņa: "Tev nevajag šovakar kaut ko palīdzēt?" Kādā sakarā??? Tā tak nekad nezvana! Bet tas bija tik ļoti laikā! Pastāstīju, ka esmu slima un nezinu, ko darīt ar nodarbību. Viņa pieteicās sarunāt visu par nodarbību. Tad vēl tikai jātiek galā ar slaidiem. Temperatūra pie 39 un pilnīgi neiespējami liekas kaut ko darīt - kur nu vēl ar datoru... Bet vajag. Tad padomāju - ja jau man ir vienošanās ar Dievu par svētdienas skolas vadīšanu un to, ka Viņš dara, un ja jau vienmēr ir viss izdevies pat ar manu vīrusaino kompi, tad kāpēc lai šoreiz man neizdotos? Saņēmos un uztaisīju visu fiksi un ātri. Neticami ātri. Tas ir tik lieliski, ka uz Dievu var paļauties!