Dažas ideālas dienas
Aug. 26th, 2009 | 11:46 pm
Pāris dienas mājā pie jūras. No manas istabas varēja dzirdēt šalkoņu. Beidzot izgulējos.
Vakar - neliela ekskursija pa Lietuvas tuvo galu.
Šodien Rucava mani pārsteidza. Vislabāko iespaidu atstāja baznīca. Ierodoties 2 minūtes pirms apmeklētāju laika beigām, baznīcas durvis var atrast atvērtas. Un baznīcā esošā sieviete, ieraudzījusi, ka ieradušies daži cilvēki, neko nesakot ieslēdz altāra gaismas un klusītiņām atkal nozūd. Mājīgi un viesmīlīgi. Ir ko mācīties.
Pēc baznīcas aplūkošanas no netālu esošās mājas atskanēja ielūgums ienākt un iemācīties kādu danci. Iegājām arī. Dabūju paspēlēt dažnedažādus jocīgus mūzikas instrumentus. Un, protams, arī tiku pie dancošanas. Savāda, jauka vietiņa. Muzejveidīgās zāles īpašnieks visu mūžu dabojies folkloras kopā Rīgā, un tagad sava prieka pēc uztaisījis pats savu muzeju. Jāsaka, sabiedrisks cilvēks, kurš dzīvo ar savu hobiju. Pie durvīm liels uzraksts vācu valodā liecina, ka ieeja ir bez maksas, lai tik cilvēki nāk.
Ceru, ka nu man pozitīvā pietiks ilgam laikam.
Vakar - neliela ekskursija pa Lietuvas tuvo galu.
Šodien Rucava mani pārsteidza. Vislabāko iespaidu atstāja baznīca. Ierodoties 2 minūtes pirms apmeklētāju laika beigām, baznīcas durvis var atrast atvērtas. Un baznīcā esošā sieviete, ieraudzījusi, ka ieradušies daži cilvēki, neko nesakot ieslēdz altāra gaismas un klusītiņām atkal nozūd. Mājīgi un viesmīlīgi. Ir ko mācīties.
Pēc baznīcas aplūkošanas no netālu esošās mājas atskanēja ielūgums ienākt un iemācīties kādu danci. Iegājām arī. Dabūju paspēlēt dažnedažādus jocīgus mūzikas instrumentus. Un, protams, arī tiku pie dancošanas. Savāda, jauka vietiņa. Muzejveidīgās zāles īpašnieks visu mūžu dabojies folkloras kopā Rīgā, un tagad sava prieka pēc uztaisījis pats savu muzeju. Jāsaka, sabiedrisks cilvēks, kurš dzīvo ar savu hobiju. Pie durvīm liels uzraksts vācu valodā liecina, ka ieeja ir bez maksas, lai tik cilvēki nāk.
Ceru, ka nu man pozitīvā pietiks ilgam laikam.