atkal bez virsraksta
May. 11th, 2009 | 10:37 pm
Atmiņas traucē. Dusmas nāk, bet nevajag. Galu galā neesmu zaudētājs.
Pēdējās jau cik tur tās dienas, man nenormāli patīk mana dzīve. Varbūt ne gluži dzīve, bet tas viss, kas notiek. Un tas, kā notiek. Un arī ne jau visi notikumi. Bet tā vadība. Nu tik ļoti spēcīga un pārsteidzoša! Tāpēc negribu cilāt pagātnes notikumus. Šobrīd šķiet, ka varētu atteikties no jebkā, ja zinātu, ka tāds ir Dieva prāts. Jo es pati neesmu sev sarūpējusi neko no tā, kas man ir - ne darbu, ne izglītību, ne draugus, ne to, kas man pieder. Tas viss man ir dots. Tik pat labi tas viss man varētu arī nebūt. Un ja nebūtu - jebkurā brīdī tak varētu tikt dots :) Šobrīd nebaidos neko zaudēt. Apzinos, ka tas viss man par labu. Vienkārši jāmāk atteikties un jāuzticas, lai tiktu pie paša labākā.
Pēdējās jau cik tur tās dienas, man nenormāli patīk mana dzīve. Varbūt ne gluži dzīve, bet tas viss, kas notiek. Un tas, kā notiek. Un arī ne jau visi notikumi. Bet tā vadība. Nu tik ļoti spēcīga un pārsteidzoša! Tāpēc negribu cilāt pagātnes notikumus. Šobrīd šķiet, ka varētu atteikties no jebkā, ja zinātu, ka tāds ir Dieva prāts. Jo es pati neesmu sev sarūpējusi neko no tā, kas man ir - ne darbu, ne izglītību, ne draugus, ne to, kas man pieder. Tas viss man ir dots. Tik pat labi tas viss man varētu arī nebūt. Un ja nebūtu - jebkurā brīdī tak varētu tikt dots :) Šobrīd nebaidos neko zaudēt. Apzinos, ka tas viss man par labu. Vienkārši jāmāk atteikties un jāuzticas, lai tiktu pie paša labākā.