Nevar salasīt? - October 11th, 2008

Pēdējais pusotrs gads ne tāds kā visi iepriekšējie 22. Tie, kas mani pazīst senāk, būtu pārsteigti, cik ļoti notrulinājusies mana domāšana. Kāpēc tieši pusotrs gads? Pirms tam apvienoju mācības, divus darbus un visu iespējamo baznīcā. Viss bija ok. Aprīlī'07 aizgāju no 62.vsk un uzradās neparasti daudz brīva laika. Īstenībā pirms tam ar to pārāk lielo slodzi biju paspējusi nedaudz sačakarēt veselību un bija jau arī nepieciešams atpūsties. Tikai es nedaudz tā kā pārspīlēju ar to atpūšanos. Visu vasaru vispār neko nestrādāju. Un 5. kurss izceļas ar to, ka lekcijas ir daudz mazāk kā iepriekš; pēdējā semestrī vispār nav. Uzskatu, ka esmu pa šo laiku pamatīgi izmainījusies ne tajā pozitīvākajā nozīmē. Līdz ar bezdarbību (tikai 1/2 slodze vietā, kas man nepatīk) dabūju arī pārlieku negatīvu attieksmi pret daudzām lietām un arī zaudēju interesi par to, kas notiek apkārt. Un ja nav intereses, nav arī prieka kaut ko darīt. Bez tam noslēdzos ļoti šaurā cilvēku pulciņā. Tagad gribu kaut ko labot. Un sanāks arī. Es atkal daru to, kas man patīk. Atkal ir interese. Un šodien jauniešu vakarā pieķēru sevi pie domas, ka neesmu vairs tik vienaldzīga un noslēgta pret tiem, kas man apkārt, bet kuri nav tuvākie draugi. Es būšu tāda kā kādreiz. Gaidiet!
Šādos brīžos es esmu pateicīga, ka ir tāda sviestaina NSL ģimenīte, kas man tic un ir par mani labākās domās nekā es pati. Tas bieži attur no muļķībām un neļauj iziet uz nevajadzīgiem kompromisiem. Paldies!

It kā vajadzētu būt nogurumam, bet nav. Skaista diena bija. Un arī vērtīga.