Nevar salasīt? - July 4th, 2008

Es tik ļoti gribēju uz laivu braucienu, bet dziesmotie... Un tad vēl no rīta apsveru visus iespējamos un neiespējamos variantus, kā es tur varētu nokļūt, ja nu kas. Bet tomēr aizbraucu uz Mežaparku, kā jau apzinīgs cilvēks. Taču, rau, rau! Šodien nav mēģis (bet programmā rakstīts!). Un arī rīt uz skatuves nebūsim. Bet arī ar to mana nediena (vienskaitlī) nav galā - tad vēl vajag kaut kādam džekam piezvanīt Austrai un pateikt, ka viņš brauks, lai es aiz skaudības uzsprāgtu. Bet vismaz kompānijas pēc arī Austra uzsprāgs. Lai to panāktu gan man nācās piezvanīt kādam citam, kurš pateica, lai es nofilmēju, kā mēs uzsprāgstam. Ir nu gan dzelžaina loģika! Nez, kā lai es nofilmēju savu uzsprāgšanu? Tā kamera tak pēctam vairs nebūs lietojama, un kasete arī. Nu forši! Austra pie visa vainīga (to viņa man lika uzrakstīt). Bet paskatīsimies uz visu no saulainās puses - citādāk es nebūtu nopirkusi jaunus svārkus.
Starp citu, jocīgi, bet mana telefona vārdu krājumā līdz šim vēl nebija vārds "uzsprāgt" dažādos locījumos.

No mana klasesbiedra vecmāmiņas krājumiem - "Dzīve ir tik krāsaina, cik krāsas tu izmanto". Patīk! Un es izmantoju tīri daudz krāsu.
Tāds pērkona negaiss! Šobrīd neskumstu, ka paliku mājās. Sen nav piedzīvoti Kaķīša stāsta cienīgi laikapstākļi.