Un tagad?
May. 11th, 2008 | 10:01 pm
Briesmīgi sāpēja galva. Gan jau ir arī kaut kāda temperatūra. Un kaitinošs klepus. Tāpēc visa pasaule slikta un neviens nedara man pa prātam. Starp citu, esat pamanījuši, ka es esmu kļuvusi savaldīga?
Nupat pārrados mājās un uzbūru ap sevi to saulaino pasauli, kādā gribētu dzīvot. Vakar par daudz ko domāju un šoreiz - vērtīgi. Ja kādreiz likās, ka pārāk daudz dzīvoju sapņos, tad tagad šķiet, ka man apkārt ir pārāk daudz realitātes. Kam tas vajadzīgs? Izdomājot kaut kādu "nerealitāti", ir uz ko tiekties. Man tādas ir bijušas vairākas. Bet labākais - tās visas ir kļuvušas īstas. Ne jau tā, ka viss, ko esmu izdomājusi, arī piepildītos, bet tas pats galvenais. Noskaņa, attieksme, raksturs... Nu tad uzdrīkstēšos sapņot tālāk, ka viss var būt pozitīvs un gaišs. Pagaidām ir pārāk tālu no tā. Laika jautājums.
Šķiet, vasara atkal būs brīva. Nu ja nav, tad nav :)
Vēl tikai 2 jautājumi:
Es pārāk daudz prasu?
Jāsamierinās ar domu, ka paliks tikai 1?
Nupat pārrados mājās un uzbūru ap sevi to saulaino pasauli, kādā gribētu dzīvot. Vakar par daudz ko domāju un šoreiz - vērtīgi. Ja kādreiz likās, ka pārāk daudz dzīvoju sapņos, tad tagad šķiet, ka man apkārt ir pārāk daudz realitātes. Kam tas vajadzīgs? Izdomājot kaut kādu "nerealitāti", ir uz ko tiekties. Man tādas ir bijušas vairākas. Bet labākais - tās visas ir kļuvušas īstas. Ne jau tā, ka viss, ko esmu izdomājusi, arī piepildītos, bet tas pats galvenais. Noskaņa, attieksme, raksturs... Nu tad uzdrīkstēšos sapņot tālāk, ka viss var būt pozitīvs un gaišs. Pagaidām ir pārāk tālu no tā. Laika jautājums.
Šķiet, vasara atkal būs brīva. Nu ja nav, tad nav :)
Vēl tikai 2 jautājumi:
Es pārāk daudz prasu?
Jāsamierinās ar domu, ka paliks tikai 1?