Nevar salasīt? - March 10th, 2008

Brokastis bija pie jūras, ar kaijām. Varētu pārcelties uz Inčupi, manam guļammaisam komforta temperatūra ir +5 grādi.
Darbā attieksme pārsteidz - daudz kas darāms, bet ir tāda pretimnākšana! Pret citiem tāda nav.
Dažu labu "draugu" attieksme arī pārsteidz. To man labāk nekomentēt.
Nu neiet man lāgā. Atkal esmu palikusi gluži viena. Neiešu takš kaut ko uzspiest. Bet, acīmredzot, labāk izvēlos sēdēt darbā līdz vakaram un nedomāt par foršo, nekā lauzt savu draņķīgo raksturu. Mācos, es vēl tikai mācos iztikt bez jums.

Reiz sensenos laikos manās mājās bija vecs kompītis, kurā bija šāda tāda mūzika. Es toreiz vēl gāju skolā. Laiki mainās, datori arī. Kompis cits, mūzika arī. Bet viena dziesma nelika mieru - viens fragments bija iespiedies atmiņā. Bet nekādas nojausmas, kas izpilda un kā sauc. Atceros, ka kaut kad vēl mēģināju atrast to dziesmu. Bet tas ir apmēram tā kā meklēt adatu siena kaudzē. Tagad jau bija piemirsies, ka kaut kāda tāda dziesma bija. Kā nekā 5 gadi pagājuši. Šodien galīgi nejauši atradu. Tāds "āāāāāā!" Ne tas, ka nenormāli kruta mūzika, bet kaut kāda cita vērtība uzaug pa tādu laiku.