Vēl viena nometne Rāmavā
Nov. 4th, 2007 | 07:50 pm
Vakar Kārlis: "Kāpēc tu vienmēr tāda priecīga?"
Jautājums tāds, pēc kura vēl priecīgāk paliek. Bet pārsteidza gan.
Nometne tiešām bija priecīga. Garlaicīgi nebija ne mirkli. Bez tam apkārt tik daudz pozitīvi noskaņotu cilvēku (kaut arī neviens nebija sviestains). Pavadīju laiku ar tādiem, teiksim, gados jauniem jauniešiem :) - jautri.
Tiesa gan, vienā brīdī dabūju dzirdēt no viena cilvēka vairāk pārmetumu nekā biju gatava uzklausīt. Tāpēc vajadzēja uz laiciņu nozust parkā, prom no acīm. Tur skaisti - tiltiņš, kam ērti sēdēt uz margām, tālumā spīd gaismiņas, var dzirdēt kā čalo ūdens. Un zona laba. Tāpēc arī gandrīz neviens neko nepamanīja. Atgriezos muižā ar domu drīz iet gulēt. Bet sāku runāties tad ar vienu, tad otru. Tā arī nekāda lielā gulēšana nesanāca. Turpretī garīgais atkal labs.
Šodien dievkalpojumā bija daudz aizmigušo. Es gan klausījos (ai, kāda es labiņa!)
Jautājums tāds, pēc kura vēl priecīgāk paliek. Bet pārsteidza gan.
Nometne tiešām bija priecīga. Garlaicīgi nebija ne mirkli. Bez tam apkārt tik daudz pozitīvi noskaņotu cilvēku (kaut arī neviens nebija sviestains). Pavadīju laiku ar tādiem, teiksim, gados jauniem jauniešiem :) - jautri.
Tiesa gan, vienā brīdī dabūju dzirdēt no viena cilvēka vairāk pārmetumu nekā biju gatava uzklausīt. Tāpēc vajadzēja uz laiciņu nozust parkā, prom no acīm. Tur skaisti - tiltiņš, kam ērti sēdēt uz margām, tālumā spīd gaismiņas, var dzirdēt kā čalo ūdens. Un zona laba. Tāpēc arī gandrīz neviens neko nepamanīja. Atgriezos muižā ar domu drīz iet gulēt. Bet sāku runāties tad ar vienu, tad otru. Tā arī nekāda lielā gulēšana nesanāca. Turpretī garīgais atkal labs.
Šodien dievkalpojumā bija daudz aizmigušo. Es gan klausījos (ai, kāda es labiņa!)