Atā!
Oct. 28th, 2007 | 09:02 pm
Mana dzīve kā ziepju opera. Man ir vienkārši interesanti. Tātad kvalitatīva ziepene. Šoreiz nevarētu godīgi atbildēt, kāpēc es to rakstu.
Šī diena bija perfekta. Kas gan būtu domājis, ka es iešu uz to ģitārīša koncertu pēc DK? Bet biju, bez tam man riktīgi patika. Pēc tam kā vecajos, labajos laikos gājām ar Austru uz pankūkām, un nosēdējām tur vairāk nekā 2 stundas. Tā vieta ir ne tik forša, cik vēsturiska un mīļa. Un ko mēs runājām? Ta viskaut ko. Bet secinājums - mēs abas esam laimīgas, katra savā sviestā līdz ausīm. [Tiem, kam patīk pārprast - ar vārdiem "sviestā līdz ausīm" domāta muļķīga situācija, kurai vienkārši jāiziet cauri.]
Pēc tam aizbraucu uz divu draudzes māsu kopīgu dzimšanas dienu svinēšanu. Tagad jauns spēciņš iekšā.
Bet nu - pietiek runāt. Man ir jādomā.
Šī diena bija perfekta. Kas gan būtu domājis, ka es iešu uz to ģitārīša koncertu pēc DK? Bet biju, bez tam man riktīgi patika. Pēc tam kā vecajos, labajos laikos gājām ar Austru uz pankūkām, un nosēdējām tur vairāk nekā 2 stundas. Tā vieta ir ne tik forša, cik vēsturiska un mīļa. Un ko mēs runājām? Ta viskaut ko. Bet secinājums - mēs abas esam laimīgas, katra savā sviestā līdz ausīm. [Tiem, kam patīk pārprast - ar vārdiem "sviestā līdz ausīm" domāta muļķīga situācija, kurai vienkārši jāiziet cauri.]
Pēc tam aizbraucu uz divu draudzes māsu kopīgu dzimšanas dienu svinēšanu. Tagad jauns spēciņš iekšā.
Bet nu - pietiek runāt. Man ir jādomā.