Vecums nenāk viens
Oct. 3rd, 2007 | 10:47 pm
Aizgāju uz komēdiju.
Sabiedrība ir neaudzināta. Augstā māksla un tā sauktā kultūra. Šķiet tie ļautiņi ir izlaiduši biļeti "Gluka operas reforma" un domā, ka vēl aizvien uvertīras tiek rakstītas kā omulīgs fons sarunām pirms tur kāds sāk dziedāt uz tās skatuves. Un tad vēl pašā vakarā odziņa: ģimenīte nāk no operas, dēlēns treniņbiksēs un vecāki kā jau pēc darba. Tētuks: "Tā pirmizrāde bija lieliska!" Tādu tak varētu aizvest uz teātri un iestāstīt, ka galveno lomu tēlo Pavaroti! Labi, ka vismaz sieva zināja, kur viņi nupat bijuši.
Bet man izrāde patika. Viegls, izklaidējošs gabals. Un nemaz nebija žēl, ka Karmenu nodūra.
Mājupceļā sapratu, ka kādreiz arī man būs lietussargs. Biju priecīga dziedāt dziesmiņu ar tekstu "I can stand under your umbrella" (vai kaut kas ne tā?).
Sabiedrība ir neaudzināta. Augstā māksla un tā sauktā kultūra. Šķiet tie ļautiņi ir izlaiduši biļeti "Gluka operas reforma" un domā, ka vēl aizvien uvertīras tiek rakstītas kā omulīgs fons sarunām pirms tur kāds sāk dziedāt uz tās skatuves. Un tad vēl pašā vakarā odziņa: ģimenīte nāk no operas, dēlēns treniņbiksēs un vecāki kā jau pēc darba. Tētuks: "Tā pirmizrāde bija lieliska!" Tādu tak varētu aizvest uz teātri un iestāstīt, ka galveno lomu tēlo Pavaroti! Labi, ka vismaz sieva zināja, kur viņi nupat bijuši.
Bet man izrāde patika. Viegls, izklaidējošs gabals. Un nemaz nebija žēl, ka Karmenu nodūra.
Mājupceļā sapratu, ka kādreiz arī man būs lietussargs. Biju priecīga dziedāt dziesmiņu ar tekstu "I can stand under your umbrella" (vai kaut kas ne tā?).