brīvība
Sep. 23rd, 2007 | 06:23 pm
mood: pusvienos, ja kas
Mani ceturtdienas plāni tā arī neīstenojās. Viss izvērtās ne tā, kā biju domājusi. Rezultātā mājās biju pēc 21.00 un tad vairs nebija vēlēšanās kaut ko meistarot.
Piektdiena. Viss gāja daudz labāk, kā biju gaidījusi. Klavieres, laboratorija, mēģis un JW. Tikai pats vakars piezemēts. Mājās pārnācu ar pilnu galvu. Bija ko pārdomāt un izvērtēt.
Sestdiena. Gulētas 4 stundas. Nepārvarama vēlme dienu pavadīt skaļi un jautri. Un arī visas iespējas. No rīta uz Meņģeli, tad pa veikaliem, pēc tam koncerts (šoreiz Reinis bija uzvalkā un sēdēja uz grīdas) un beigu beigās - brauciens vienkārši kaut kur. Perfekti. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs.
Svētdiena. Šoreiz gulētas vairs tikai 2.5 stundas. Pēc dievkalpojuma ar ģimeni(-ēm) paēdu pusdienas. Un tad - atkal brauciens kaut kur. Trijatā uz Āraišiem. Uzrāpāmies baznīcas tornī. Fantastiska sajūta saulainā rudens dienā skatīties uz zemi no stalažām, no platformiņas, kas ir augstāka par baznīcas torni. Kur jūt vēju un nekas neaizsedz skatu. Pēc tam iebraucām Siguldā. Uzkāpām augstā kalnā un atradām taku, kas izskatījās pietiekami laba, lai pa to varētu nonākt atpakaļ. Varēt jau varēja, tikai izrādījās dikti stāva. Bet es sajūsmā. Kā mēs, abas meičas, tipinājām... :) Sanāca vienreizējs izbraukums! Tagad gandrīz esmu Ilzītes dzimšanas dienā. Atkal kaut kas jauks.
Tad nu atkal prātā nāk teksts no Ījaba grāmatas: "Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars."
Šodien paņēmu brīvdienu. Rīt arī brīvs. Parīt redzēšu, kas tālāk. [Tiem, kas saprot.]
Piektdiena. Viss gāja daudz labāk, kā biju gaidījusi. Klavieres, laboratorija, mēģis un JW. Tikai pats vakars piezemēts. Mājās pārnācu ar pilnu galvu. Bija ko pārdomāt un izvērtēt.
Sestdiena. Gulētas 4 stundas. Nepārvarama vēlme dienu pavadīt skaļi un jautri. Un arī visas iespējas. No rīta uz Meņģeli, tad pa veikaliem, pēc tam koncerts (šoreiz Reinis bija uzvalkā un sēdēja uz grīdas) un beigu beigās - brauciens vienkārši kaut kur. Perfekti. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs.
Svētdiena. Šoreiz gulētas vairs tikai 2.5 stundas. Pēc dievkalpojuma ar ģimeni(-ēm) paēdu pusdienas. Un tad - atkal brauciens kaut kur. Trijatā uz Āraišiem. Uzrāpāmies baznīcas tornī. Fantastiska sajūta saulainā rudens dienā skatīties uz zemi no stalažām, no platformiņas, kas ir augstāka par baznīcas torni. Kur jūt vēju un nekas neaizsedz skatu. Pēc tam iebraucām Siguldā. Uzkāpām augstā kalnā un atradām taku, kas izskatījās pietiekami laba, lai pa to varētu nonākt atpakaļ. Varēt jau varēja, tikai izrādījās dikti stāva. Bet es sajūsmā. Kā mēs, abas meičas, tipinājām... :) Sanāca vienreizējs izbraukums! Tagad gandrīz esmu Ilzītes dzimšanas dienā. Atkal kaut kas jauks.
Tad nu atkal prātā nāk teksts no Ījaba grāmatas: "Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars."
Šodien paņēmu brīvdienu. Rīt arī brīvs. Parīt redzēšu, kas tālāk. [Tiem, kas saprot.]