Garlaicīgs teksts par 3 interesantām dienām.
Sep. 14th, 2007 | 01:40 pm
Otrdiena. Svētdienas skola, kurā es nedarīju neko. Aizgāju, pierakstīju, kādi bērneļi mūsu grupiņā, savācu puķes un notinos. Atstāju Mārtiņu vienu cīnāmies ar mazajiem aktīvistiem, kuri pat esot spļaudījušies. Kāpēc aizgāju? Stulbā kārtā atcerējos, ka tieši tādu praktisko darbiņu, kāds Mārtiņam bija padomā, 3 no mūsu skolēniem bija taisījuši pirms gada pie manis. Vienkārši nespēju paskatīties tajās mazajās sejiņās :D
Trešdiena. Rāmavas svētdienas skolā spēlēju dziesmiņas. Beidzot redzēju, kā tur ir. Izskatījās, ka ar viņiem tur varen labi tiek galā.
Ceturtdiena. Viss kā runāts. Pēc darba ar Madaru nosvinējām viņas pirmos augļus no vergošanas operai (t.s. augstajai mākslai). Aizgājām uz vienu jauku vietiņu; laipna apkalpošana, ēdiens garšīgs. Viena siena pēc krāsas pieskaņota Madaras krekliņam, pretējā - manai jaciņai. Jāteic, par visu padomāts. Gaidu, kad Latvijas Universitāte atcerēsies, cik daudz laba esmu darījusi sabiedrībai. Vakars arī bija jauks. Tāpēc arī mājās biju labāka kā citreiz.
Trešdiena. Rāmavas svētdienas skolā spēlēju dziesmiņas. Beidzot redzēju, kā tur ir. Izskatījās, ka ar viņiem tur varen labi tiek galā.
Ceturtdiena. Viss kā runāts. Pēc darba ar Madaru nosvinējām viņas pirmos augļus no vergošanas operai (t.s. augstajai mākslai). Aizgājām uz vienu jauku vietiņu; laipna apkalpošana, ēdiens garšīgs. Viena siena pēc krāsas pieskaņota Madaras krekliņam, pretējā - manai jaciņai. Jāteic, par visu padomāts. Gaidu, kad Latvijas Universitāte atcerēsies, cik daudz laba esmu darījusi sabiedrībai. Vakars arī bija jauks. Tāpēc arī mājās biju labāka kā citreiz.