Nevar salasīt? - August 23rd, 2007

Vakar pierādīju sev, ka esmu gana spītīga un ietiepīga, lai izdarītu to, ko esmu teikusi arī tad, ja tas ir galīgi nevajadzīgi un muļķīgi (bet nekaitīgi).

Inčupe, jūra, mazliet vienatnes, mazliet draugu, saulriets, kārtīgs negaiss. Laimīga.
Jo vairāk laika ar draugiem, jo mazāka vajadzība pēc jūras.

Trīs gruzīgi cilvēciņi satikās un aizbrauca uz pasakainu vietu, pavadīja vakaru pie klusa un mierīga ezera skatoties uz gaismiņām pretējā krastā un pārmijot dažus vārdus. Un devās mājās. Diezgan skumji, bet man patika. Tikai tā bezcerīgā sajūta, ka nevaru palīdzēt lai arī kā gribētu...