Savākusies
Aug. 18th, 2007 | 04:23 pm
Kopš vakardienas jūtos neparasti labi. Biju savā miera ostā Inčupē un pēc ilgiem laikiem iekāpu atpakaļ savā ādā. Jau gandrīz aizmirstas izjūtas. Man ir labi. Es esmu es. Man nav visu laiku jādomā, kā padarīt dienu interesantāku. Jo vienkārši ir labi. Arī mājās. Arī neko nedarot. Jēga atkal atgriezusies. Nez, uz cik ilgu laiku? Un cik drīz mana atkarība no daža laba atkal liks sevi manīt? Esmu "bailulīts". Bail no tā, ka puika varētu atkost, cik stulba meiča es patiesībā esmu.