(no subject)
Apr. 23rd, 2006 | 08:50 pm
Pienācis laiks noglabāt pagātnē vienu skaistu laiku. Nu tas ir beidzies. Mazliet žēl, bet neko nevar darīt. Būs citādāk. Gan jau ka labāk. Es nezinu, kāpēc viss tā notiek, un droši vien man nemaz tas nav jāzina. Šobrīd esmu uz robežas. Kas bija, ir beidzies, bet nekas jauns lāgā nav sācies. Laikam tikai par NSL es nešaubos. Labāku draugu man nav. Nemāku izskadrot, kāpēc viņi man tik mīļi.
Es ticu cilvēkiem. Man var stāstīt visneticamākās lietas, un es tam visam ticu. Parasti. Nu ir viens cilvēks, kam neticu. Bet lai jau man stāsta pasaciņas. Vairs jau tas neko nemaina.
Labi, ka es nemāku lasīt domas - tad man nebūtu draugu.
PS: Nē, es neesmu nelaimīgi iemīlējusies :)
Es ticu cilvēkiem. Man var stāstīt visneticamākās lietas, un es tam visam ticu. Parasti. Nu ir viens cilvēks, kam neticu. Bet lai jau man stāsta pasaciņas. Vairs jau tas neko nemaina.
Labi, ka es nemāku lasīt domas - tad man nebūtu draugu.
PS: Nē, es neesmu nelaimīgi iemīlējusies :)