Mani jaukie vecāki.
Jan. 30th, 2006 | 03:37 pm
Esmu rotaļlieta. It kā pazaudēt būtu žēl - dāvana, tomēr vērtības nekādas. Šad tad var paspēlēties, šad tad var uzjautrināties par to, ko pasaku. Principā tamagoči. Visas manas vajadzības var apmierināt, izmantojot iebūvētās funkcijas. Tikai laiku pa laikam baterijas jānomaina - vienīgais trūkums.
Link | Leave a comment | Add to Memories
Savādāks dievkalpojums
Jan. 30th, 2006 | 10:40 pm
Eju pa šauru ieliņu. Ārā tumšs, un apgaismojums niecīgs. Vienīgi māju logos deg gaisma. Tā es nonāku līdz savam galamērķim - piparkūku namiņam līdzīgai baznīcai, kuru no ārpuses apgaismo daudzas laterniņas. No ielas līdz baznīcai eju pa šauru, līkumotu taciņu. Nedaudz smidzina. Ieeju baznīcā. Deg sveces. Baznīca maziņa - solu rindas zālē ir tikai deviņas. Cilvēku pavisam maz, šķiet kādi desmit. Dievkalpojums arī neparasts. Mācītājs sprediķa laikā diskutē ar draudzi, un draudze dalās jauniegūtās atziņās. Lielā lūgšana īstenībā sastāv no daudzām mazām, jo katrs no klātesošajiem izsaka savu lūgšanu. Viss kluss un mierīgs. Vairs negribas runāt.