Nevar salasīt? - October 22nd, 2005

Vakar. Lekciju nav - guļu, cik tik ilgi vēlos. Par tieši plkst 9.00 ilgāk negribu. Paskatos, ka 2 īsziņas no kolēģes Ašnevicas. O, jā, mēs tak krāsojam Osīša istabu! Nu tā. Jāsaved viss apmēram tādā kārtībā, lai pēc trim stundām var sākt krāsot un pēc tam uzreiz doties uz JDJV. Bez tam laba ziņa - Osīts vakarā būs mājās! Divpadsmitos satiekos ar tām divām skolotājām un ejam uz Krūzu pirkt tonīti krāsai un otu. Krūzā ir forši. Tad nākam pie manis krāsot. Sākumā tā uzmanīgi, lai pārāk nenosmērētu rokas un apģērbu. Protams jautri. Nokrāsojam Osīša sienas gaiši bēšīgas. Lai mājīgāk vēl atstājam daudzus plaukstiņu nospiedumus dažātos toņos. Protams tad jau vairs nav svarīgi, vai rokas (es domāju, virs elkoņa) ir tīras vai nē. Pabeidzam krāsot sienas (un kolēģes), noberžam rokas (ar birstīti) un laižam uz centru. Nopērkam bulciņas, kuras nu mēs atkal ēdam, vēl kolēģīte nopērk mētelīti. Es nopērku končas, kolēģīte nopērk arī divus karstus suņus (vienu man). Dodamies uz JD. Tur Osīts! Jauks jauniešu vakars. Paliku līdz beigām, kaut arī biju plānojusi agri iet mājās. Pēc tam jaukā bariņā kopīgi dodamies uz mājām, pa ceļam vēl uzēdot kādu neveselīgu burgeri. Autobusā runājos ar Osīti. Ar brāli runāties ir tik jauki! Bez tam mēnesi nebiju viņu satikusi. Vienos eju gulēt. Šorīt piecos ceļos. LEAF. Bija vienreizēji! Man vienmēr patīk braukt ar LEAFu.
Labi, eju vārīt tēju un pēc tam gulēt. Rīt 6.00 jāceļas.