Nevar salasīt? - February 13th, 2005

Izrādās, ka vajadzīga pacietība, lai starp 1169 dziesmām atrastu 15 - 20 "īstās". Vakar ar ossiii atcerējāmies vecos laikus (1999. gadu), kad Disciple likās baigi foršā grupa. Pēc tam vēl bija otra tāda foršā - "The Beldings". Tās arī bija vienīgās kristīgās grupas, kuras zināju tajā laikā. Likās gandrīz vai, ka vairāk arī nemaz nav. Tagad smieklīgi atcerēties. Šitie 1169 gabali ir tikai daļa no visas kristīgās mūzikas, kas kompī. Vēl jau ir pārlieku optimistiskā mūzika, kas patīk brālīšam, un pāris drūmās grupas, kuras nezinu, kam patīk. Laiki mainās :)

Šito es postoju tikai tagad, jo pirms tam bija slinkums. Piektdien bija gandrīz forša diena. Jau sākums labs. Sapņoju kaut kādu murgu, kurā mani gandrīz nogalināja viens maniaks, bet es paslēpos. Tad, kad es pamodos (apmēram trijos naktī), sapratu, ka gandrīz neelpoju, jo bail, kas tas idiots mani pamanīs (un protams pārgriezīs rīkli). Tad vēlāk kaut kad devos uz lekcijām - gandrīz filozofiju (īstenībā semantiku, starpība maza). Bija interesanti. Tad gandrīz pa ceļam uz mājām iegriezos ARSā pēc puķēm, ko vakarā nest uz žetonu vakaru. Aizbraucu mājās. Blā, blā, ..., blā. Devos uz Ziepniekkalnu. Gandrīz atcerējos paņemt tās puķes. Gandrīz paspēju uz autobusu, kas iet 2x stundā. Gandrīz sazvanīju Alisi. Gandrīz paspēju laikā tur, kur vajadzēja viņu satikt. Aizdevāmies uz skolu. Gandrīz dabūjām, kur apsēsties. Pēc tam trijatā (beernc, ej un protams es) braucām uz JV. Atcerējos, ka man viņiem jāatdod nauda par diviem braucieniem uz pauguru, gandrīz pirms es to iztērēju. Tad sekoja jauniešu vakars. Mēs gan krietni nokavējām, bet bija superīgi. Tā bija dienas jaukākā daļa. Bija tāds prieks visus satikt! Uzrunu gan nedzirdēju, ierados neilgi pirms slavēšanas. Ļoti gribējās spēlēt slavēšanā, bet nu nezināju jau pirms tam, ka paspēšu. Katrā ziņā man patika tur - gan jautājumu/atbilžu daļa, gan slavēšana, gan pārējais viss. Un tad atkal sākās visi tie "gandrīz". Ar Madaru gājām māju virzienā. Gandrīz paspēju uz pēdējo autobusu, kurš aizbrauca 4 min pa agru. Tā ka man bača bija tieši tik pilna, lai telefonu varētu ieslēgt tikai gandrīz, nācās nelietīgi tērēt Madariņas naudu :) Tā nu es gāju atpakaļ uz baznīcu, lai dotos mājup kopā ar ossiii. Nepatīk ar tramvaju tik vēlu braukt vienai piektdienas vakarā. Tramvajs jau mani līdz mājām neaizved! Nu lūk. Tālākais maršruts tātad uz tramvaju. Gandrīz paspējām. Forši. Beigu beigās braucām ar mikrobusu. Vismaz mans lielais, labais brālis apmaksāja ceļa izdevumus. Tā nu beidzās šī gandrīz sakarīgā piektdiena.