Nevar salasīt? - January 16th, 2005

Šodien esmu savā ādā. Tas nāca pavisam nejauši - visi izklīda pa mājām un es attapos, ka nekas nav tā kā biju gaidījusi. Prieks par to.
Bija interesants mājupceļš no pelmenīša. Pāris vārdus pārmiju ar Madariņu, un tad devos uz savu autiņu. Tur man aiz muguras sēdēja pāris cienījamā vecumā. Viņi bija sev uztaisījuši ekskursiju no Juglas-3 uz Imantu-5 ar 21. autobusu. Kā man patīk tādi pāri! Tad vēl pa ceļam parunājos ar vienu vīrieti, kura meita esot mācījusies 5. vidusskolā (šajos laikos to dēvē par Āgenskalna ģimnāziju). Viņa esot kritusi karā (protams ne kā karavīrs - kā medmāsa). Bija patīkami parunāt. Tad vēl Āgenskalnā nopriecājos par vienu veikalu. Veikala nosaukums ir vienkārši ģeniāls - "Mantas". Tas esot mazlietotu un jaunu apģērbu salons. Kas mani visvairāk pārsteidza - šī veikala darbalaiks. Sešas dienas nedēļa veikals strādā līdz 18:00, bet pēc tam vēl divas dienas nedaudz īsāku laiku. Pirmo reizi redzēju veikalu, kurš strādā 8 dienas nedēļā.
Savukārt Imantā viena zolīda paskata sieviete gāja pa ielu un ēda mednieku desiņu. Skats pa pirmo!
Šodien tāds noskaņojums, ka visu gribās redzēt, kā tautā saka, "citām acīm", ar svaigu skatienu, tā it kā es ierastās lietas redzētu pirmo reizi. Varētu uztaisīt nelielu pastaigu pa Zoļiku - tāds iedvesmojošs rajons. Nav ne vainas, man patīk. Tur vienmēr pagalmi ir pilni ar bērniem, kuri dara muļķības. Viņi ir tik jauki!
Bet beigu beigās atgriezīšos pie fakta, kas mani iepriecina - šodien es esmu es visīstākajā veidā. Un tuvumā nav neviena, kas varētu pateikt, ka es esmu īgna, jo es, lūk, tāda izskatoties. Vai arī ka es esmu nelaipna un domāju tikai par sevi, vai ka es esmu bezjūtu radījums. Zinu jau zinu, ka tāda izskatos. Izskats ir maldīgs. Bet šodien par to nevienam galva nesāpēs.

Un lai vai kā, draugiem.lv rullee.