Nevar salasīt? - January 15th, 2005

Atkal bija jauks JV, neskatoties uz to, ka bija arī Martonella :))) jox... par to Madariņu...
Beigās vēl dziesmiņas dziedājām lejā pie klavierēm. Kā man patīk spēlēt slavēšanas dziesmas! Tas ir vienkārši kaut kas vienreizējs. Pašās beigās vēl zem kupola nodziedājām "Godināts un slavēts" - manu mīļāko kora dziesmu. Nu skaisti, skaisti! Tagad viens jautājums nomoka - nezinu, ko domāt. Vai vispār vajag domāt? Neznu un nemaz neceru uzzināt. Laikam bez neziņas neiztikt. Šito varētu pieskaitīt pie daudzajiem noslēpumainajiem postiem :)

Man apkārt ir tik superīgi cilvēki! Visur - gan baznīcā, gan mācībās. Bet kāpēc besīgas domas? It kā nav iemesla. Droši vien vainīga tā stulbā neziņa. Apnicis minēt, jo minēšna neko nemaina. Tā var tikai kļūdīties. Pietiekami daudz jau esmu kļūdījusies šitajā jomā. Ahh kā man gribētos zināt mazmazdrusciņ vairāk! Bet nu nekā - sēdēšu, rokas klēpī salikusi. Labs veids, kā atmest domāšanu par visādām tādām lietām, ir mācīšnās. Un tā nu mani mīļie kursabiedri mani sauc par zubri. Vai arī nūģi :) Smieklīgi. Nu nav man par ko sūdzēties. Laikam esmu laimīga, tikai kaut kas nav gluži kā gribētos. Dzīvoju "nulles pozīcijā", tiesa gan ne tādā nozīmē, kā vakar Ģirts runāja. Vienkārši neticu tam, ko man saka prāts, loģika, pieredze, zemapziņa utt. Esmu palikusi piesardzīga. Nezinu, vai tā ir pareizi, vai tas nav par daudz. Īstenībā sen neesmu nearvienu atklāti runājusi. It kā gribētos, bet nez vai vajag. Neko vairs nezinu. Tā nu es dzīvoju...