Dīvainais Tīnis [entries|archive|friends|userinfo]
diivainaistinis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

??? [Mar. 31st, 2016|04:22 pm]
[mood | bitchy]
[music |Jason Derulo - Get Ugly]

Un te nu es esmu, atpakaļ šeit. Šajā momentā, šajā sekundē, šajā stundā un tai pašā vietā, kur es biju pagājušoreiz - Bibliotēkā, kur es pašlaik atrodos jau kādu sesto stundu. Stundas es šodien nobastoju, jo matemātikā bija kontroldarbs par sīnusiem un kosīnusiem, es sameloju klases audzinātājai, ka man uz rītdienu būs ārsta zīme, un tagad es to nožēloju - jo nav jau tā, ka es nemāku viltot parakstus un ārstu zīmes, bet pret dokumentu viltošanu it kā likums, man priekšā sēž tas pats puisis ar kaut kādu briļļainu draugu, un noteikti mani apdirš vāciski (nav jau tā, ka man tas tagad rūpētu), un esmu tādā kā šokā, ka man pašlaik ir...motivācija mācīties. Nu, ne gluži motivācija, jo ja es patiešām būtu motivēts strādāt, es pašlaik neatrastos šajā mājaslapā, klabinādams tastatūru, bet ņemot vērā to, ka visus šos 9 gadus, mācoties tajā elles ķēķī, kuru saucu par skolu (neteikšu kuru, es vēlos palikt anonīms), es patiešām vēlos mācīties par sīnusiem, kosīnusiem, tangensiem un vēl kaut kādiem sūdiem, kas man izklausās kā totālākā ķīniešu ābece. Un es pat iemācījios trinometrisko sakarību tabulu no galvas, ta kā tas ir progress :)
Un kādēļ es jums to stāstu? Nezinu. Es izliku visu, kas man uz sirds melns uz balta, un es nejūtos vieglāk. Kāpēc? Jo tie tur divi mani priekšā noteikti apdirš? Ne es zinu, un ne man rūp. Bet, lai vai kā, tas arī viss.
linkpost comment

Kad nav ko teikt, bet tu nevēlies izklausīties miris [Mar. 23rd, 2016|04:56 pm]
[mood | crappy]
[music |Oasis - Wonderwall]

Es to ienīstu.
Es sevi ienīstu.
Es ienīstu to sajūtu.
Es ienīstu to sajūtu, kad tev ir simtiem lietu, ko darīt.
Es ienīstu to sajūtu, kad tev ir simtiem lietu ko darīt, un ka tev ir gana laika, lai tās lietas paveiktu, bet ko tu tā vietā dari? Sēdi bibliotēkā ar mērķi mācīties, lai gan patiesībā tu ar savu laptopu centies izskatīties ''gudrs'', un tu gaidi vienu to glīto puisi, kuru tu esi ievērojis un kurš laikam - LAIKAM! - tevi arī ir ievērojis, klausies kaut kādu deviņdesmito playlistu Spotifajā un raksti kaut kādu murgu šeit!
Un te nu es esmu pašlaik. Šajā sekundē.
Un kādēļ es to daru?
Ar cerību, ka tu kuru katru sekundi pārstāsi būt ņuņņa, saņemsi spēkus, un pieiesi klāt pie tā puiša, uzsākt sarunu?
Ik pēc piecām sekundēm ieskatīsies datora pulkstenī, teikdams, ka tu 17:05 TIEŠĀM sāksi mācīties visus to sīnusus un tangensus, bet, kad pienāk 17:06, tu uzreiz nodomā: vai, es palaidu garām laiku, laikam atliksim mācīšanos līdz 17:35?????????? Pienāk 17:36, atliek uz 18:00, pienāk 18:04, un tālāko jūs zināt...tad tu paņem matemātikas grāmatu un atver vajadzīgo lappusi, līdz pa visu bibliotēku pēkšņi sāk skanēt paziņojums: ''Mīļie apmeklētāji, pēc 10 minūtēm bibliotēka būs slēgta!'', un tu nožēlo. Nožēlo, ka tev bija dotas visas iespējas saņemties un izdarīt to, kas tev bija jāizdara, bet slinkums tevi atkal pārņemis?
Slinkums ir kā tāds drausmīgs draugs. Draugs, kāds mums katram kādreiz ir bijis, nenoliedz to - viņš tērēja tavu laiku, naudu, spēku, tu biji pārņemts ar to, lai viņam būtu jauki un ērti, bet kad tev kaut ko vajadzēja no viņa - pat ne mazais pirkstiņš netika no viņa puses pakustināts. Un redziet, tā nu tas ir. No slinkuma kā drauga tev ir viegli atteikties, bet kad tu no tā drauga it kā atteiksies, kas tev tad būs? Kas tevi atbalstīs? Kurš stāvēs tev klāt un kas tad tu būsi??? Bet tev nevajag tādu draugu. Kā omītes mums mēdz teikt: kaut kas, kaut kas, slinkumu ārā. Es totāli tagad neatceros. Lai vai kā, slinkums ir kā slikts paradums, bet nekā jauna un nedzirdēta tur nav. Tā kā jā.
linkpost comment

Pa manu prātu maisās kucēni un varavīksnes [Mar. 18th, 2016|09:23 pm]
[mood | crappy]
[music |MGMT - Kids]

Pavasara brīvlaiks jau tuvojas beigām, un obligāti darāmo darbu saraksts:
- Matemātikas vidējās atzīmes uzlabošana pa brīvlaiku - nav izdarīts,
- Veidošanas un vizuālās mākslas parādu nokārtošana - nav izdarīts,
- RDMV mājasdarbi - nav izdarīti,
- Gulēt līdz vienpadsmitiem, skatīties Mazās, Jaukās Meles, doties uz bibliotēku it kā mācīties, lai gan patiesībā doties uz turieni, lai lūrētu uz to vienu glīto puisi, kurš nez kādēļ lūr uz mani atpakaļ tā, it kā es nebūtu kaut kas tik ļoti pabriesmīgs, ka tam būtu nepieciešama milzīga uzmanība - izdarīts.
Tā kā jā. Šī bija mana iespēja uzlabot visu, un es to padirsu. Bet es jau nu nevainošu ''skolas slodzi'', ''izglītības sistēmu'', vai tamlīdzīgas lietas, kā to noteikti, dziļi sirdī, dara citi mani vienaudži. Es zinu, ka es esmu vainīgs, bet......................bet nekas. Tā ir vienkārši mana vaina, un neviena cita. Bet tā savādāk, man pa brīvlaiku ir gājis....arī, nu tā. Es nezinu. Pa manu prātu maisās kucēni, varavīksnes, kucēni, kas šauj varavīksnes un varavīksnes, kas šauj kucēnus nekā patiešām man noderīgas lietas, piemēram, pitagora teorēma vai kvadrātvienādojumi. Lai vai kā, man tagad ir jāiet. Es pašlaik it kā kārtoju istabu, jo man rīt pēc kursiem ir rīt ''traka ballīte'', kas izpaudīsies, tusējot ar 4 maniem labākajiem draugiem, klausoties kaut kādus Top 40 hītus un sēžot ar izslēgtām gaismām, ēdot tostermaizes ar kečupu.
linkpost comment

Laipni lūgti manā dzīvē... [Mar. 15th, 2016|10:29 pm]
[mood | horny]
[music |Your Woman - White Town.]

Cilvēki mēdz runāt par mani. Daudz runāt, un visdažādākās lietas – cik labs es esmu, cik slikts es esmu, cik dīvains, cik slikts piemērs es esmu – īsumā, daudz lietas. Un šīs lietas, sevišķi sliktās – lai gan es necenšos tās ņemt pie sirds, katru reizi, izdzirdot tās, atgādinot pie sevis, ''Kur man citu viedokļi nākotnē noderēs, kāda jēga no viņu viedokļa?'' Bet vai kas arī notiktu, šie vārdi dīvainā kārtā atrod veidu kā mani aizskart. Bet ziniet, kas ir vēl dīvaināk? Tie vārdi neveido nekādas izmaiņas manī. Es necenšos būt labāks tikai tādēļ, ka cilvēki man cenšas ieskaidrot, ka man tādam jākļūst. Es vienkārši nezinu, doma, ko es šajā tekstā cenšos pateikt, ir visai piņķerīga, tāpēc es pārtraukšu.
Vēlaties zināt, kas es esmu? Es esmu Dīvainais Tīnis. Gandrīz 16 gadus vecs tīnis ar homoseksuālām nosliecēm un mīlestību pret detektīviem. Mana sociālā dzīve nav ''pārpildīta'', es nepelnu desmitniekus skolā, un tā vietā, lai es pavadītu laiku, ''socializējoties'' vai mācoties, es vienkārši ieguļos savā gultā ar čipšu paku un kāda gāzēta dzēriena pudeli, uzlieku kādu labu amerikāņu seriālu, jo atšķirībā no kaut kādiem Ugunsgrēkiem un Enģeļu mājām, ārvalstnieki māk kaut cik tēlot kameras priekšā, vai arī masturbējot. Tā kā jā. Šis ir neliels ieskats, kā tas ir – atrasties no mana skatpunkta. Es dievinu arī rakstīt vēstules – ne Facebookā vai e-pastus, bet gan īstas, ar pildspalvu vēstules, un es visu mūžu esmu vēlējies, kaut es būtu piedzimis kaut kad, teiksim, deviņdesmitajos? Es nezinu, kādēļ, bet manuprāt, šī dekāde man ir likusies visai interesanta. Tā kā jā. Tas arī viss. Līdz šim.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]