Manas dvēseles retrospekcija.
27. Jūnijs 2012
17:30
Pirmā diena bija morāli graujoša. Man bija milzonīgs publisks 'fail' un vispār sākumā viss gāja grīstē, bet saņēmos un turpināju. Lēnām, lēnām iemācīšos un vairs neizblamēšos tā. Katru dienu pa kādam uzlabojumam. Ik pa laikam man kāds teica "hey, tev sejā tāds uztraukums, nomierinies" un tiklīdz manās acīs parādījās neizpratne/apmulsums/izmisums visi apstājās un jautāja, kā var palīdzēt un vai man viss ok. Darbs ir ļoti viegls, man tik lāgā nepadodas.