Manas dvēseles retrospekcija.
16. Februāris 2012
12:38
Trīs reizes rakstīju un dzēsu nost un tā arī jums neko neteikšu, bet beigās sapratu, ka būtu interesanti noskatīties tos ierakstus, kur es redzama dejojot. Visai iespējams, ka diezgan tizli kustējos pat pēc 5 gadu aktīvas dejošanas. Taču visu sev līdzi ir paņēmis laiks. Bet pirmajā deju nodarbībā man bija mugurā debīli varavīksnes strīpaini šorti, pūkainas nošlukušas rozā zeķes, botas un laikam dzeltens t-krekls. Un tā kā jau no dzimšanas uzticīgi jaucu kreiso pusi ar labo, tad man sanāca visu darīt pretēji nekā deju skolotāja rādīja. Bet tā arī vairs man nekad mūzā nav bijušas tik kolosālas sajūtas kā toreiz visos tajos mistiskajos festivālos uz skatuves žūrijas un skatītāju priekšā prožektoru ielenkumā.