Manas dvēseles retrospekcija.
2. Marts 2011
20:35
Tie pasniedzēji mani nebeidz pārsteigt. Kolorīti un neparasti.
21:08
Es ļoti klusām un pie sevis sapņoju kā lietām būt. Man pirmo reizi mūžā ir tik ļoti nepieciešama ticība, ka nudien viss izdosies. Mēs abi esam gaidītāji, tikai katrs savā zemē. Glābējriņķis būs vasara. Sāk izskatīties cerīgi. Es tikai gribu to visu redzēt no Viņa puses. Joprojām, kā kaklā iesprūdis miets, atmiņā sēž teikums "man bija viegli pieņemt to lēmumu." Tikpat klusi es to riju nost, cik klusi sapņoju par nākotni. Kuš.