Manas dvēseles retrospekcija.
13. Novembris 2010
08:42
Tas ir pilnīgs trakums ar tiem svešiem numuriem. 2 mēnešus bija miers, nu atkal sācies kaut kāds uzlidojums. Neesmu ne arodbiedrības prezidents, ne bijušais armijnieks, ne visādas sievietes, neesmu īstais adresāts, kas uzklausīs arī krieviski runājoša bērna skaitīto pantiņu. Johaidī nu. Psc ar tiem cilvēkiem. Ja man nebūtu bezmaksas sarunas no tā numura, es jau sen būtu nomainījusi uz citu.
14:06
Izcepu siera cepumus. Jūtos daudz laimīgāka.
22:39
Reizēm tiešām gaidu, kad lietas notiks tā vienkārši pašas par sevi. Kaut kā jau esmu līdz šim brīdim nodzīvojusi ..