18:22
Veiksmīgs nedēļas nogales iesākums. Ceturtdienā paziņoja par nākamās dienas brīvdienu un pēc tam vēl paziņoja, ka no pēdējās lekcijas puses laiž mājās. Atceroties trešdienas neveiksmes, biju dikten priecīga par neplānoti ātrāk iesākto nedēļas nogali. Pirmoreiz mūžā man šķita, ka būšu pa īstam pazaudējusi telefonu. Uztraucos. Tas telefons ārēji ir briesmīgs, bet satur pēdējo gadu vērtīgākās atmiņas. Labi, ka bija izkritis mašīnā. Un vēl rīta steigā nodomāju - nedroša kabata, khe nez kas būtu, ja patiešām izkristu .. bet izkrita arī. Nebiju priecīga. Vēl soma saplīsa un vēl šis tas un vispār negāja. Pēdējās dienās līdz diviem trijiem naktī skatos Nip/Tuck. Nezinu, bet visu šodienu arī pavadīju skatoties to seriālu. Daļa no tur redzamajām seksa ainām liek domāt par Viņu. Atmiņas.
18:35
Mēs sazvanamies pirms iešanas gulēt. Tādā veidā savā ziņā aizejam gulēt kopā, pat, ja neesam reāli blakus. Ņemot vērā Viņa darba grafiku un neilgo vakarā atlikušo brīvo laiku, sarunājām, ka Viņš man zvanīs, kad varēs runāties. Reizēm, tomēr, zvanu pirmā - kad nav ko darīt vai nāk miegs, vai vienkārši negribas gaidīt līdz vēlai stundai, kad Viņš sadomās ies gulēt. Pārsvarā Viņš pasaka, ka pārzvanīs vēlāk, kad ies gulēt. Bet parasti (ar dažiem izņēmumiem) šā vai tā viens otram par sevi kkādu ziņu dodam. Vakar nezvanīju Viņam. Izdomāju, ka lai nebūtu atkal jādzird, ka pārzvanīs, vnk nezvanīšu - pats piezvanīs, kad būs laiks atradies. Atskan zvans, paceļu un pirmais teikums - Tu par mani aizmirsi?! Tas man šķita mīļi.
22:10
Vakar bija jāpalīdz tiesāt sacensības. Maigi sakot, laikapstākļi bija nepiemēroti. Latiņu vairākkārtīig nopūta nost vējš. Pārsalu. Tagad man kakla iekšpusē ir smilšpapīrainas kakla sāpes un drebuļi visas dienas garumā. Samaksāja uz pusi mazāk par to tiesāšanu, nekā iepriekšējos gadus. Shit happens.
Pēc tam apciemojām tēti. Stradiņos procedūras laikā ārste teikusi, lai "Dace" nākot palīgā, jo nesaprotot, kas tur viņai tālāk jāspiež un intensīvajā (kur tēti aizveda uz novērošanu dēļ tā, ka procedūras laikā nenotika viss kā vajag un sirds kambarī sāka krāties šķidrums) dežurējošais ārsts pateica, ka labāk nakti nomocīties nekustīgi guļot, nekā gulēt zārkā. Visai uzmundrinoši, dakterīt! Un tie vēl nav visi podi.