Manas dvēseles retrospekcija.
2. Septembris 2010
14:36
Nekas nenotiek kā plānots. Mammas uzgrūstās pusdienas aizkavē visu. Vismaz tagad krāsns silst un drīz varēs stumt sautēties to brīnumu. Man vēl jāpaspēj sataisīties, līdz ar to vienkārši fiziski intervijām neatliek laiks. Žēl. Esmu jau tā iekavējusi ārprātīgi. Šodien uz ZOC atklāšanu. Man ir ielūgums, savādāk jau nemaz neietu.
22:00 - Mani iespaidi.
Zatlers nav nemaz tik ļoti garāks par mani. Kloķe un Rivža pārāk daudz mīl uzkodas. Es ienīstu oficiālas runas. Jūtos vīlusies uzkodās - sastāvā visur iebāztas tās lietas, kas man negaršo. Vismaz puslīdz simpātiski viesmīļi. Uz manas rokas uzspiestais zīmogs pierāda to, ka neesmu bijusi futbola spēlē, bet gan kreklos. Nav pat pašiem savu zīmogu!
22:17
Manuprāt, lietum ir viena ļoti nejauka īpašība - tam līdzi nāk aukstums. Un, ja ir sagaidāma gara pastaiga lietusgāzē, tad sagaidāma arī nosalšana un stundu ilga atsalšana mājās. Mans mazais pirkstiņš ir palicis bez ādas.