12:25 - anete domāja
Vai prāts .. Pārtraukt sakarus .. un tad it kā nekas nebūtu bijis sākt runāt .. labi zinot, ka paņēmu daļiņu no tā cilvēka uz neatdošanu. Labi zinot, ka nekad nekas tur nebūtu, labi zinot, ka rētas uzplēst nevajag. Tā bija pagātne. Vai iespējams sākt kā, ja ne baltām, tad krēmkrāsas lapām, no jauna. Neturot ļaunu prātu. Zinot, ka aizbēgšu šoreiz tāpat, kā toreiz, tikai saudzīgāk un gudrāk, bet ar apziņu, ka zinu, kā tam cilvēkam ir. Bet varbūt esmu jau aizmirsta sen pagātnē. Cerams. Pagātnes rēgus uzjundīt nevajag.Vecos pierakstus ir interesanti pašķirstīt.