Manas dvēseles retrospekcija.
1. Jūlijs 2010
17:50
Līdz diviem blenzu ekrānā. Līdz pusčetriem birdināju asaras. Hmm. Patiešām, kad ir tik skumji, tad patīk saulrieti. Mazajam Princim ir taisnība. Šķita, ka lietus čabinājās arā. Gribēju iet pastaigāties, bet nevarēju saprast, kur lai trijos naktī sevi aizstumju. Paliku gultā. Aizmigu. Nogulēju visu, ko biju ar mammu sarunājusi no rīta darīt. Nu nekas. Tagad viss ir labi.
23:09
Šodienas dīvainība bija minikleitiņā stumdīties ar zāles pļaujamo. Amizanti. Piezīme sev: nākamreiz parūpēties par ērtu apģērbu un māsas neklātbūtni. Ar plašu vēzienu ietriecu roku kokā netīšām - nu man ir asiņains pirksts.