Manas dvēseles retrospekcija.
7. Jūnijs 2010
16:20
Viena laba ziņa - na haļavu rakstīties tests maijā izrādījās eksāmens gramatikā un tur ieguvu trešo labāko rezultātu grupā, kas rezumējas ciparā 8. Hell yeah.
Sliktā ziņā - esmu tik ļoti vīlusies, nu tik ļoti vīlusies, ka galvā jau fantazēju, kuram no vadības bliezīšu pa seju. Jā, agresīva mieramika. Bet vilšanās ir tik nepatīkama, tik nepatīkama. Visiem ir vienāda sejas izteiksme, kad kārotās lietas vietā ierauga pavisam citu. Visiem ģīmis izstiepjas vienādi, man joprojām turpina stiepties. Jāiet cīnīties ar vadību, ja neizdosies - manai lielajai vēlmei un nākotnes idejai tiks pārvilkta brutāla, trekna un 'aizmirsti' kliedzoša svītra pāri. Ienīstu birokrātiju! Fuck yourself you stupid thing!
18:27
Ha, smieklīgi, kad man zvanīja, man īsi brīdi pims tam sāk raut žagas un atbildes vietā vienīgais, ko spēju, bija žagoties.
22:24
Skaļi lietus lāses pakšķina pa manu krāsu pazaudējušo un kaķu nagu un drūpošo ķieģeļu izdemolēto palodzi. Būs jāņem pleijeris līdzi gultiņā, jo nemāku aizmigt, kad lietus aiz loga līst. Varbūt šonakt sildīs domas par glāstiem un pieskārieniem, kas tik ļoti pietrūkst. Vai varbūt sapņot par tveicīgu vasaras pievakari ar liegu vējiņu, kas maigi šūpotu matus brīdī, kad iekostos vēsā, sulīgi sarkanīgā arbūzā un ļautos atsvaidzinošajam saldumam, kas tobrīd pārņemtu miesu. Jā, arbūzs, ķirši, saldējums ir absolūtā vājība. Katrs no tiem veldze un glābiņš manam ķermenim un prātam.