Manas dvēseles retrospekcija.

3. Maijs 2010

12:16

Piektdien nedaudz mohito. Sestdien alus. Svētdien nedaudz mohito. STOP! Vairāk ne.

14:18

Varētu neizmērojami ilgi skatīties kā Viņš cilā svarus. Tajā brīdī pazūd pasaule apkārt.

16:38 - Tupenīši.

Dārza talka. Mani tomēr pielika pie darba. Nebij nemaz tik traki grūti, jo ko nu tādu neprašu pilsētnieci nomocīs. Ja vajag, visu ko varu izdarīt tomēr.

20:33 - Uzdāvināšu jautrību un smaidu.

Ar miegainu, skaļu un skaidru  'man šodien brīvdiena, darīšu neko un gulēšu,gulēšu,gulēšu' deklarēju mājiniekiem savu 'lieciet jūs mani mierā' statusu. Tas arī perfekti ir īstenots. Netraucēja ne izspūrušie ar nedēļas nogales aromu bagātinātie mati, ne apziņa, kas, kliegdama par darāmajiem darbiem, tika ātri apklusināta, ne apkārtējie ar savu uzmācīgo ziņkāri. Labākais šodienas draugs ir gulta, kurā rāmi veldzēties jaukās atmiņās, sapņos un kurā laiski pavadīt dienu bez steigas kopā ar otru labāko šodienas draugu Ķirsīti, kas savieno ar plašājām pasaules ārēm un ļauj īstenot kreatīvās idejas. Top dāvana māsai, arvien vairāk tiek piekārtotas mapes, ieviešot kārtīgāku haosu, darīts nekas. Šodienu var norakstīt pie tām dienām, kas nekad nav eksistējušas, jo manā atmiņā par eksistējošām kļūst dienas, kurās kaut kas ir noticis. Kaut kas vairāk par neko.

Powered by Sviesta Ciba