Manas dvēseles retrospekcija.

19. Aprīlis 2010

17:11

Velnsparāvis, kā man šis viss nepatīk. Nepatīkami! Johaidī. Žēl un atkal skumji. :(

19:29

Ir lietas par kurām es kļūstu pārāk emocionāla. Tādas, kas vistiešāk un visīstāk skar mani. Un tad es nespēju neko. Man vajag laiku, lai saņemtos.

20:15

2 nedēļas nebiju bijusi savā ikdienas maršrutā. Bija patīkami ieraudzīt sauli, dzīvīgi zaļu krāsu apkārt un ikdienas nepazīstamos vilcienbiedrus. Atpakaļceļā ieraudzīju, ka Uzvaras parkā jau atgriezušies skolēni ar savām sporta stundām. Pirmo reizi pēdējās nedēļās patiesi pasmaidīju tobrīd. Jācer, ka bumbiņas viņi vairs nemetīs un man ejot tiem garām nebūs jābaidās dabūt pa galvu. Tas šodienas ceļš bija jauks mirklis - biju brīva no domām, tikai gāju un priecājos, ka apkārt viss atdzīvojas.
Powered by Sviesta Ciba