Manas dvēseles retrospekcija.
5. Aprīlis 2010
11:39
Man bail aizmigt savā istabā. Tās ir mokošas minūtes kamēr iemiegu. Gluži kā bērnībā. Un tikai tāpēc, ka man prāts ir sev sazinko sastāstījis.
22:40
Es pat nemāku aprakstīt. Tas ir tukšums, nogurums, sevis pārmocīšana, saaukstēšanās, izdegšana, aizvainojums, apmulsums, sirsniņsāpes, sarūgtinājums, atvieglojums, vēlme pēc labākiem laikiem, labākas rīcības, labākas sevis. Tas viss murcās manā galvā un sirdī. Grauž palēnām no iekšpuses.
Man ir žēl, Za4i, ka šodien tā. Un ne tikai šodien. Nedusmo uz mani. Es Tev mēģināju visos iespējamos veidos paskaidrot, bet nemēģināju visus iespējamos veidus, lai uzklausītu. Tagad es sapratu. Bet tur neko nevar mainīt. Daži akmeņi ir jānorij.