Manas dvēseles retrospekcija.
4. Februāris 2010
00:41
Mēs abi ņemam un visu saasināti uztveram. Reizēm bumba ar laika degli. Nav vēl iemācījies tikt galā ar manām eksplozijām, jo vienā reizē, kad sprāgst vaļā, tad par visu. Es nemāku tā pa daļām, pa bišķim. Man viss krājas un tad iet vaļā. Viņš vienmēr pārvērtīs pateikto, tik negatīvi, cik negatīvi uz sevi var attiecināt. Es jau atklāti Viņam saku, ka Viņš ir kretīns. Viņš to sāka apgalvot pirmais. Tāds tādu atrod - kretīns un vispasaules muļļa. Jā, dīvaini. Dzīves ēnas puses. Beigās jau visu izrunājām un sarunājām. Nevar ļauties ilūzijai, ka dzīve ir rožu dārzs. Bet tāpēc jau mana mīlestība pret Viņu nemazinās.
13:48
Šrubēju virtuvi. Vakardienas neko darīšanu iemainīju pret šito. Kur gan es varēju būt tik stulba! Bet kaut kas jādara ir, savādāk trulums pārņems manu pasauli. Gribu vēl izlīst pastaigāties. Kaut vai līdz veikalam. Cerams, ka mājās ieradīšos nesabuktēta. Pašsajūta lēkā trakāk, nekā karuselī. Man beidzās minerālūdens, sasodīts. Vienīgais, kas šodien remdē manu debīlo sajūtu. Vakarvakarā nedzēru, lai gan sajūta ir aptuveni kā nākamajā rītā. Tas no slikta miega. Sakopšu māju, pēc tam pati sapucēšos un došos. Jāsāk justies labi, pietiek truluma.
21:13
Nopucēju savu ķirsīti, tagad spīd un laistās. Domāju iekārtoties ērtāk gultā un lai sākas filmu nakts.