Manas dvēseles retrospekcija.
26. Augusts 2009
10:58 - Kāzu jubilejas recepte.
Čammāties, bet izčammāties ir laba lieta. Svētku dienā kopā stiķēt dāvanas detaļas, pēdējā brīdī skriet uz veikalu, jo uzradies negaidīts pārsteigums, kurš jānoorganizē. Saprast, ka nosēdētās naktis un dienas plānošanai tomēr bija vērtīgas un vajadzīgas, jo dāvana vecākiem ļoti gāja pie sirds. Apsveikšana, vakariņas un vēlākie pārsteigumi, prieks. Mums izdevās. Šodien ir palicis vakardienā aizkavējies smaids un gandarījums. Vēl tikai sestdienā agri no rīta, domāju, ka ap kādiem pieciem būs jāceļas, lai uztaisītu piknika grozu un izdekorētu mašīnu. Mēs esam perfekcionistes un dāvanas domājam un taisam līdz pēdējam sīkumam. Visu pašas. Parasti mūsu triumfs ir Ziemassvētku dāvanas, kad ir speciāli izdomāta iesaiņojuma tematika un mēs ar māsu caurām dienām ņemamies saiņojot dāvanas visiem radiem. Man patīk tādas lietas. Es neciešu veikalā pirktu kko un tad turpat iesaiņotu. Bez sirsnības, dvēseles un paša izdomas.
13:38 - Sapnīši.
Aizaizvakar es sapņoju, ka manā pagalmā iemitina tīģeri, kuru es baroju ar plūmēm un paštaisītu šokolādi. Apkārt bija daudz tūristu. Aizvakar es sapņoju, ka es un viņš ir Ķīnā, tur mēs apprecējāmies(man pat bija balta riktīga līgavas kleita), aplaupījām baznīcu un, lai paglābtos no policijas un ķertās sievietes, viņš izlikās par aklu un es, skriedama viņu glābt, kliedzu: "Atdod manu vīru!". Mēs izglābāmais aiz sarkanās līnijas, tāpat kā vēl citi mirušā mācītāja dārglietu krājumu iztukšotāji. Ķīnā!