10:13 - Help me get on my feet back.
Absolūti sāp kājas. Jūtos dikti tizla. Un šķiet līdz ar lielo diskomfortu kāju rajonā iezadzies tāds arī galvas rajonā. Pa nakti manu galvu atkal kāds dauzīja?! Tukša muca tālu skan. Rīta kafija ir glābiņš dvēselei, ne miesai. Miesa turpina izkliegt sāpes, jāatrod tai glābiņš.Nepamodusies es esmu draņķīga, īstenībā šausmīga, sarunu ziņā. Mamma kā vienmēr atstājusi mājās telefonu, es kā vienmēr nezinu, kur mētājas mans telefons un dzirdu, ka zvana viņai - skatos svešs nummurs, dažas sekundes neziņas, ko darīt un izdomāju, ja nu kas svarīgs, tomēr jāpaceļ, sliktāk jau nebūs. Un te pārsteigums, ak pārsteigums! Sākumā nespēju piefilmēt, ko runātāja otrā galā prasa, tad caur pāris neveiklām manis nomurminātām frāzēm man pielec, ka es runāju ar bijušo klases audzinātāju. Viņa zvanījusi man, protams, neatbildēts zvans mani tagad gaida, tad zvanījusi uz mammas nummuru un vualā es pacēlu! Neraža. Pārsvarā viss, ko es spēju sarunas laikā sakarīgi izdvest ir 'Nē', jo man par daudz domas galvā putrojās par to, kur mans telefons, kur mamma, kāpēc es pacēlu, ko man jautā un es aizmirsu, ka un kas man jāatbild. Nezvaniet no rītiem cilvēki, es jūs lūdzu!
4 spēcīgi puiši un es kartupeļu vagās. Par to ainu laikam vēl ilgi smiešos, amizanti.