10:57 - We all go down in history.
Atklātība. To cilvēki ciena, bet tiklīdz tā pavēršas pret viņiem, tā viņi to sāk ienīst. Ir grūti saprast tiešu un atklātu sev adresētu informāciju, ja esi centies visu laiku sevi ieraudzīt citādā gaismā, labākā. Bet, ko darīt tiem, kas visu mūžu runā to, kas pirmais uz mēles? To, ko viņi domā? Neko nedarīt, turpināt būt tādi kādi ir, bet tad ir jāpieņem, ka būs cilvēki kam nepatiksi, būs tādi, ko aizvainosi, bet būs arī savējie, kas pieņems visu kā ir. Savējos atrast ir grūti, bet ir ļoti ļoti viegli palaist vaļā. Grūti ir apzināties, ka esi to izdarījis. Līdz ar apzināšanos, es vienmēr ceļu ķieģeļu sienas sākumā, tad mūrus un beigu beigās jau esmu nonākusi līdz ķīnas mūra apmēriem. Sevi pasargāt un pasaudzēt no tā, kas sāpinātu un aizskartu. Gadu gadiem būvēta aizsardzības sistēma, kuru pēdējā laikā esmu sākusi sagraut. Apzināti. Ir lietas, kas ir jāizdzīvo. Ir jāizjūt, lai rīkotos savādāk nākamreiz.No 2008. gada 29. maija ieraksta:
" - kas tas?
- dvēsele.
- bet kāpēc ar tādiem robiem un rētām?
- tā bija mīlestība."
Nekad nevar zināt kā būs, bet vienmēr var cerēt uz labāko vai laimīgām beigām. Bet ir jāpieņem, ka var notikt visādi.