17:04 - Cilvēki.
Tagad manām kājām kopumā trūkst aptuveni 7 kvadrātcentrimetri ādas. Smieklīgākais, ka noberzums uz labās kājas papēža ir sirsniņas formā. Es pat nobildēju, bet diezvai kādam patiktos redzēt to sirsniņveida jēlumu. Tās kurpes es kādu laiciņu vairs nevilkšu. Tuvākā laikā neko citu izņemot iešļūcenes manas kājas neizturēs. Ehh, kedas joprojām stāvēs glīti stūrītī nevilktas.Visu sestdienu Rīgā biju, vakarā kājas vairs nejutu, jo visa garā un karstā diena pavadīta staigājot. Un vesela nakts ir daudz. Svētdienā jūra, ārprāta karstums un sirreāla sajūta, ka dzīvība iztek, plāni un cerības un sarunas, laifisti rullē, mājas, pēcpusdienas nosnaušanās, pamošanās un negaiss. Buča un atā, un atkal vakarā sēžu un domāju, vai tiešām sniegt dokumentus tur, kur izdomāts. Šodienas rīts sākās grūti, bet grūtums beidzās, tiklīdz izkāpu no vilciena. Iesniedzu dokumentus, biju pirmā, man nebija jāstāv nekādās rindās, kaut gan apkārt bija daudz daudz cilvēku. Un es nemaz nesteidzos un neuzko neiespringu. Vēsā mierā viss darīts. Kā man tas gadījās? Man vienmēr kaut kā gadās un atgadās. Kopš šodienas esmu topošais students.
Esmu laimīga, ka man ir mani cilvēki.