Manas dvēseles retrospekcija.

10:08 - #12

Tāda sajūta it kā kāds būtu mani pa nakti sazāļojis un sitis, sitis, sitis. Vēljoprojām nespēju savu galvu atdabūt normālā režīmā un ķermenis jūtas sagrauts. Bet neko tamlīdzīgu vakarnakt neesmu darījusi. Intensīvi sapņi, ne. Gandrīz vai jāsmej.
Neciešu radu sīčus! Tie ir kaut kādi monstri ne bērni. Ceru, ka savās mājās ilgi viņus vairs neredzēšu.
Rītdien jāčāpo uz skolu. Jāatceras izbaudīt to sajūtu, kad iešu no tā kabineta ārā. Pēdējo reizi. Ideāli.

• 2
• Ļauties kārdinājumam

14:36

Ķirši joprojām ir neaizstājami mīļākā ēdamā lieta uz pasaules. Vienalga vai lielie un saldie, vai skābie, tumšsarkanie, vai sarkanie, vai dzeltenie/baltie, nu jebkādi ķirši. Kad ir ķiršu laiks, tad man ir svētki. Labi vismaz, ka savu otru mīļāko lietu, respektīvi, saldējumu es varu dabūt visu cauru gadu.
īstenībā, visus savus ceļojumus un braucienus un visādus citādus pasākumus es atceros saistībā ar ēdienu. Vai nu tas bija kāds īpašs aromāts, vai maltīte kādā jaukā vietā vai vienkārši ēdiens, kas man gāja pie sirds, vai kaut kas ne īpaši izdevies, bet vienmēr viss ir grozījies ap ēšanu un ēdienu.

• Ļauties kārdinājumam