20:14 - Devils little sister.
Tā kā mans visulaiku mīļākais mīļums no tehnikas lietām sagāja pilnīgā čuš 7. maijā ap 4 no rīta (visai smieklīgi tādi sīkumi tomēr, bet man tas ir traģiski), un mamma izteicās, ka nu tad izskatās, ka dāvana izlaidumā zināma, tad nu šovakar iemetu aci pleijeru klāstā - sirs vai asiņoja, bet nekas man īsti pie tās asiņojošās sirds negāja, nekur tālāk par sava jaukumiņa līdzinieka versiju netiku. Kā es ceru, ka tas vnk nenokā sāks atkal strādāt! Silly me.Skola reāli izbesījusi - no šodienas klases audzinātajas (arī lv un lit skolotājas) literatūras stundā izskanējušamiem izteikumiem sapratu, ka uz skolu ejam nevis, lai mācītos, bet, lai līstu skolotājiem pakaļā, lai viņi mums izliktu labākas semestra atzīmes. Marasms. Skabarga pakaļā. Ja varētu, sadotu viņai par visiem šiem trim gadiem .. tādas dusmas. Un vēl izbolīt acis un neticēt, ka to domrakstu viņai nodevu. Labi atceros, kā viņai rokās iedevu un viņa vēl pateica: "Jā, labi." Tagad runāja ar tādu intonāciju, itkā es vēl varētu būt vainīga, ka viņa pakāš to domrakstu savās aizvēsturiskajās papīru kaudzēs. 2 mēnēšus nebija darbā, un tagad mums te viņai pie ceļiem jāklanās, jo mēs, redz, esam iekavējuši, un beigās vēl uztaisa tā, ka mēs vēl pie visa esam vainīgi .. give me a break, bitch. [I'm pissed off.] |Šodiens pukojamais temats pasacīts, tagad ir labāk.| Tā vsp ir tikai viena simtdaļa no tā visa stāsta ..
Jāiemācās mute pievaldīt, kā izskatās uz tiešajiem izteikumiem manējais tā kā biki joprojām apvainojas ..
Es tagad varētu ilgi un ilgi vārīties par visu, kas man nokaitinājis! Maza muldoņa©.