23:35 - charmed.
Apskatījos tās bildes. Tās, kas pieder pie nosacīti vecajiem labajiem laikiem. [Kaut gan šie man šķiet tomēr nedaudz labāki] Apraudājos gandrīz aiz smiekliem. "Manas atkarīgās" - visatbilstošākais citāts četriniekam, manuprāt. Visās dzīves jomās.Miegs man vēl nenāk, ko darīt gan jau es atradīšu.
Es vēljoprojām pukojos, par to pašu. Un tas, ka smaidu un smejos, nenozīmē, ka viss ir kārtībā, jo zinu, ka tikuntā tas atkārtosies kaut kad, jo ne vienmēr tieku ņemta pilnībā vērā.*
Nesaprotu kāpēc mūzika datorā un televizors ir vienlaicīgi šobrīd ieslēgti. Mistika, bet šim vakaram tā piederas. Neloģika.
Rīt piesolīja zvanu. Jā, tas būtu daudz, salīdzinot ar iepriekšējām dienām. Bet man vairāk vajag apskāvienu, un neviens jebkāda izmēra zaķis neaizstās nekad īstu apskāvienu. Nēnu labi apzinos, ka reizēm skrienu taisni ar seju sienā. Un tas ir pārmetums sev. Reizēm šķiet, ka tik daudzko daru nepareizi, bet es nespēju tur neko izlabot. Es nesaku, ka nevaru, es saku, ka nespēju. Būs noteikti šis un tas jāpajautā. Man ir uzradusies nedrošības sajūta.