19:36 - Overcoming shadow.
Smaidu manā sejā radīja tā glāze martini ar ledu un citronu, ko man pasniedza. Ņam, man lielākais prieks no tādiem dzeramajiem. Tad nu man šobrīd tāds labs prāts un runātīgs noskaņojums.Līdz ar kārtīgo saules parādīšanos, šķiet, noskaņojums manāmi uzlabojies, nost ar ziemas uzmācīgo depresiju. Prāts daudz rotaļīgāks un vaļīgāks. Viss jau būtu labi, bet, ja vien būtu, kur kārtīgi pavadīt to laiku. Naivi jautāju par nākāmās nedēļas satikšanās iespēju - jā, sestdien visdrīzāk, ka varētu! Vīlies mjā no manas puses. [Ak es mazā muļķe, naivi cerēju varbūt tuvākajās darbadienās, bet nu jā- ne jau vnm apstākļi atļauj, kā esmu iedomājusies. Stulbi - par tiem apstākļiem. Nu jā - tagad sēžam un gaidam veselu nedēļu, bet kur nu es vēl tādu sagaidīšu, ja pat šis vakarš šķiet 10 gadus garš.] Jāizdomā, kā kavēt sev laiku turpmākajās dienās .. nekas cits jau neatliks un kompānija ar diezvai atradīsies. Nē, es nesūdzos. Bet man vienkārši nedaudz škrobe, ka bez tuvākajiem draugiem, kas aizņemti ar savām dzīvēm, man nav plašāks paziņu loks, ar kuriem tā nu kaut kā varētu pavadīt laiku .. Varbūt jāliek priekšā aktīvi piedāvājumi no manas puses. Varbūt jāsāk rakt augšā noputējušos kontaktus. A varbūt ne. Katrā ziņā man gribas prom - kaut kur aizbraukt, kaut kur pabūt, kaut kur atpūsties, kaut kur labi pavadīt laiku. Visas brīvās dienas nosēdēt mājās negribu, jo savādāk ieslīgšu vēl kaut kādos kompleksos un depresīvā noskaņojumā. Tā lūk.