19:29 - typical exam like task.
Vispār jo vairāk sāp galva, jo vairāk man gribas smieties. Un runāt. Viņš šodien nav runājams, kā izskatās, laikam netaisīs šodien nemaz ar vairāk runāt ar mani. Bet man šodien būtu ko pastāstīt! Tātad par vienu personu, kas vismaz teorētiski mani klausīsies, mazāk. Labi, ka ir vēl kāds ar ko papļāpāt. Vismaz man vieglāk paliek. Pretsāpju tabletēm ir lēna iedarbība, pagaidām tās ir tikai mazinājušas sāpes, sūdīgi. Mans ķermenis rīkojas ļauni, mani tā sodīdams. Bet es laikam tāpat pret viņu esmu rīkojusies. Dods devējam atdodas. Un kā vēl.
Jau no pieciem rītā mani pavada dusmas. Vakarā esmu kļuvusi manāmi agresīva.
Vajadzētu izmācīties, nu vismaz uzrakstīt tos parādus, bet kaut kā ne vella uz to pusi nevelk. Slinkums? Arī negribēšana. Jo man šķiet, tiklīdz koncentrēšos un centīšos sasprindzināt domāšanu mana galva eksplodēs dēļ sāpēm. Gribas, lai galvassāpes pāriet, nevis sāk sāpēt no jauna. Un par to skolu man tomēr šobrīd vairāk ir vienalga. Atpūtu vajag. Bet tiešām atpūtu. Viss skolā notiekošais mani arvien vairāk sāk sadusmot. Būs man laikam sevi stipri jāpiespiež pāris skolotājiem izlaidumā iedot puķi .. man šķiet, ka viņi vairāk tomēr nav pelnījuši. Esmu nepateicīga.