Manas dvēseles retrospekcija.

13:24 - Mazs mazs putniņš taranē mūri.

Patīkami, ka dzīve ir apstājusies fāzē "viss ir mierīgi". Tikai vienīgā lieta, kur joprojām atduros ir nauda. Sūdīgi. Savu slinkumu es nemāku pārvarēt, tāpēc, bezspēcīgi tam padodos un tad varu atļauties čīkstēt par laika trūkumu. O jā, čīkstēšana man padodas. Vispār man patīk - no rīta aizej uzraksti savu izmēģinājuma eksāmenu, vienpadsmitos jau esi mājās. Visa diena brīva! Ceru, ka rīt tikpat ātri beigsies. Vēljovairāk ceru, ka piektdien vispār nebūs nekas jādara. Manos plānos jau piektdienas pēcpusdienā sen kā vairs nebūt savā pilsētā.

• Ļauties kārdinājumam

16:41 - Manas šausmas - kurpnieks.

Vienmēr kā es nesu apavus pie sava kurpnieka, tā mani pārņem nokaunēšanās sajūta. Uzvelkot kurpes vienu dienu, pamanos tā sadeldēt papēžus, ka citiem liktos, ka tās nēsētas veselu gadu ļoti cītīgi. Un vienmēr kurpnieks uzreiz norauj to knapi turošos papēdi un saka 'pastieties te jau ir tā un tā, tad būs jādara labāk šitā' ar tādu intonāciju, kas man vienmēr liek sajusties kā bezcerīgai apavu slepkavai.

• 3
• Ļauties kārdinājumam