Manas dvēseles retrospekcija.

16:22 - emu, emu!

Teorētiski 4 vakarus man vajadzēja veltīt mācībām. Praktiski - es to neizdarīju. Vispār neko neizdarīju. Miegs, miegs, miegs. Miedziņš.

Man šķiet smieklīgi, ja pārmet par nesievišķīgu ģērbšanos. Ja vajag - varu tā apģērbties, ir man arī tādas drēbes, bet tomēr labāk dodu priekšroku, tādam apģērbam, ko valkāju ikdienā. Man kaitina tie standarti par to, kas skaitās un kas neskaitās sievišķīgs. Savā būtībā man vispār standarti kā tādi kaitina [standarti kā vispārpieņemtās normas un standarti kā personas]. Vislabāk man patika iebildums kedas mainīt pret ko kurpjveidīgu. Es takš to nekad nedarītu no brīvas gribas, bet tas teikums joprojām silda apziņu. Es varu palikt tāda kāda esmu. Vismaz man nav jāvelk 'kurpes un blūzītes', lai izpatiktu.

• Ļauties kārdinājumam

20:21 - Nē. Nē. Nē.

Laikam esmu pārāk miermīlīga, lai būtu cietsirdīga. Otram pāri es nevaru nodarīt [vardarbīgu un brutālu], ja nu vienīgi kādā ārprātīgā niknumā, afekta stāvoklī. Bet sevi tiešām tik labi nepazīstu, lai varētu kaut ko viennozīmīgi apgalvot.

• 3
• Ļauties kārdinājumam

20:32 - Brīvs.

Brīvdienas joprojām ir manas mīļākās dienas, profesionāliem nekā darītājiem savādāk nemaz nevar būt. Savā ziņā es dzīvoju brīvdienām, tas ir visai saprotams kāpēc, pa manam. Brīvdienās vienmēr ir tas labākais un daudz kas cits vēl labs. Vispār brīvdienas ir laba lieta. Man patīk.

• 4
• Ļauties kārdinājumam