Manas dvēseles retrospekcija.

19. Janvāris 2009

15:38 - Pār tevi nāks briesmīgs sods!

Vēstures skolotājs izdomāja, ka, ja reiz nebiju olimpiādē, tad, lai esmu galvenā persona vairākdesmitu lappušu garam konkursa darbam. Respektīvi, nolādēts, man būs jāķēpājas ar to nolādēto vēsture projektu, jo pārējie būs pietiekami slinki un atrunu pārpildīti [tas jau ir paredzams]. Es viņu ienīstu!!! Svarīgākais secinājums - slimošana, slinkums neatmaksājas.

[Ja cilvēks ir spējīgs pateikt par sevi, ka ir neveiksminieks, tad man trūkst vārdu. Nesaprotu to. Man rodas tikai jautājums tādam cilvēkam - "Ko pie velna tad tu šajā pasaulē vispār dari?!" Bet tādus jautājumus emocionāli piebeigtiem cilvēkiem uzdot nedrīkst, tapēc es joprojām turpinu viņus nesaprast. Varbūt man vienkārši augstāks pašvērtējums.]

16:26 - Dance, baby.

Aizskatījos dažādus deju/dejotāju video iekš youtube. Tik ļoti sagribējās atpakaļ uz skatuves, tik ļoti sagribējās atkal dejot. Tagad pati nesaprotu kā pēc tiem 5 gadiem es tā vienkārši aizgāju .. nu nesaprotu.

[Jā- muskoļoti, spēcīgi vīriešu augumi vienmēr bijuši ņam ņam, un, ja vēl tāds māk dejot - trūkst vārdu .. Manas vājības. Pie tām vēl pieskaitāmi vīrieši formastērpos [jūrnieki] un uzvalkos. Bet dejotāji vienmēr būs pāri visam.]

Sirdslieta.

If the man can dance, he has the second chance.
Powered by Sviesta Ciba