Manas dvēseles retrospekcija.

5. Janvāris 2009

18:34 - Wake up, baby.

Savā ziņā kaut kur iekšā tās bailes kvern. No jauna uzradušās un tas nav labi. Bet ir pietiekami daudz citas lietas par ko domāt, lai tām neļautos. Tāpēc tā labi un veiksmīgi tās tiek nobīdītas atpakaļ plauktiņā.
Būšu beidzot (cik nu beidzot, bet tikko atcerējos) tikusi pie visai nosacītām, bet tomēr bezmaksas sarunām, tiesa gan - varbūt reizēm ne pārāk laba sakaru kvalitāte, bet ne jau mana nauda tiek tērēta, tā teikt.
Es ienīstu modinātāju. No rīta tik perfekti ieritināties gultai vienā stūrītī, čučēt zem siltas sedziņas un sapņaini domāt jaukas domas,bet te pēkšņi ņem un izbojā visu prieku vibrējošs monstrs! Godavārds, dusmas. Uz skolu ar man dusmas. Nejēdzības kalngals. Skaitam dienas līdz izlaidumam.
Šodienas vislabākais citāts, manuprāt, bija iz skolotāja politikas stundā - "Nomira savu naivumu zaudējot".

20:32 - One wy ticket to the moon.

Man tiešām arvien vairāk šķiet, ka esmu nokritusi no Mēness.

22:37 - Noguruma mākta prāta apmātība.

Tad, kad dari ir pat vēlme izdarīt, jo ir pienākums pašam pret sevi. Kad izliecies, ka dari, tad pat nav vēlme domāt, tad izlikšanās kļūst par laika kavēkli un iemeslu gumijas stiepšanai un kārtējam nepadarītajam darbam. Miegs ir mans labākais draugs - žēl, ka esmu slikts draugs, jo man ir tieksme pievilt, sagraut. Katrā ziņā mana konstantā nelāgā īpašība izlikties, ka daru, noved pie pilnīgas mana labākā drauga vardarbīgas aizbiedēšanas. Par laimi - viņam ir tieksme vienmēr atgriezties. To es ļoti novērtēju.
Powered by Sviesta Ciba